Nov. 1st, 2014 06:19 pm migla izšķīdīs un tu arī tu nevari mūžīgi klusēt
kaut kur vienmēr ir vasara kaut kur vienmēr kāds mirst mēs esam muļķi mēs nepadodamies
kādu dienu es koķeti uzsmaidīšu puisim, kas man pienesīs kārtējo burbuļūdeni un viņš pavirši nodomās kāda savāda veca kundze
labāk lai āda kā papīrs ne dvēsele tu saki
uz mirkli atmodies tikai uz mirkli
tu neko nezini par sāpēm un tikai tāpēc es cērtu tev kaklā neasu nazi lai mācītu just lai mācītu piedot
un tikai tāpēc kad mazas asins pērlītes sūcas cauri šim savādam klusumam es smaidu kā bērns kurš norāvis taurenim spārnus Leave a comment |