Džīzas Kraist. Pieci no rīta, Snow Patrol, stāvgrūdām pilns bagāžnieks, un mēs bariņā laižam pa leģendām apvīto A9 - sēņot, for fuck sake. Smagas avārijas cienīga situācija [bet gandrīz jau neskaitās], pamalē pilsētu gaismas, negaršīgie Statoila hotdogi, un lūk arī mežs. Gumijnieki. Sēnes, daudz sēņu. Gandrīz palieku bez pirksta. Enerdžīdrinks. Plāksteris. Kafija. Fuj, negaršo. Saldinātājam klāt ir ciklamātskābe, dritvajkociņ, mēs mirsim! Žāvas un ciema veikals. Atkal enerdžīdrinks. Atkal mežs. Mežā mētājas granāta. Sēnes. Atpakaļ. Mūsu dižie makšķernieki tukšā. Šašliks, ideja nopirkt kerzus un dūraiņus, mazmājiņas iesvētīšana. Cits mežs. Kājas sāp. Neizbraucams ceļš. Sēnes. Džīzas Kraist, kur mēs viņas liksim? Vēls, jābrauc mājā. Nāk smiekli. Veikals. Alus. Atkal veikals. Vēl alus sencītim, alus man, ar noteikumu, ka dzeršu ilgi un ar baudu, jo Tērvetnieku savādāk nemaz nevarot dzert. Jā labi, būtu jel divas pudeles iedevis, nevis vienu. Laiks iet. Dižais alus pircējs pilns kā trekteris, un neļauj pārējiem baudīt dzīvi. Drāžam ar 140 km/h. Atvieglošanās klajā laukā. Atvadas no līdzbraucējiem, kuri aizdrāž prom ar savu melno Audi. Skaistas debesis. Tam tur vairs nelejiet, viņš vairs neko nefiltrē. Rīgas rajons, pēc laika arī Rīga. Skaļākā mūzika pilsētā. Statoil, degviela, trīs urlēni lūr, "mums lūdzu hotdogu ar kečupu un kuņģa sulu", toniks, un mūsu iereibušais cilvēks kaitina kasieri. Mājiņas, finally.

Vēlviena reize man būtu par daudz. Jāpērk kerzi un dūrainīši. Lai jums jauks vakars. :)