braukt ar riteni un attapties uz kaut kādas pussalas, redzēt rīgu tik tuvu, bet saprast savu nevarēšanu ūdens priekšā, pirmo reizi mūžā pumpēt riepas benzīntankā, mērkaķa ātrumā bēgt un spiegt no lapsenes un izbraukāt grantētus celiņus un takas. lūk, vajag tikai gribēšanu un lauku sajūtai pat rīga nav šķērslis.