Divas dienas pamatīgi, jā, tā kārtīgi un no sirds kuļos pa dažnedažādām vakancēm, kas it kā ir daudz visos tajos darba meklēšanas portālos, bet tomēr tur nekā daudz nav. No lielākajiem esmu izlasījusi 10 vakances, kurām sūtīšu. Dažādas, nav visas viena veida. Bet es jau tagad zinu, ka tur nav tāda ko vēlos es. Kurā ir apraksts mans zelta gabaliņš. Jā, tur nav! Bet darbu taču vajag, vai tad ne? Kā tad es piepildīšu tos avu sapni? To savu lietu, ko vēlos īstenot kaut kad, nu, tad, kad pienāks īstais mirklis dzīvē. Lai gan šis mirklis tuvojas, jo jau esmu nolēmusi nākošnedēļ, tā kā esmu bez darba, nu, vismaz līdz trešdienai, sēdīšos pie ideju pierakstīšanas, likšu uz papīra visu nepieciešamo manam sapnim. Un būs tapt biznesa plānam! Pamati man ir, grāmatas arī. Esmu jau tādu lietu rakstījusi, tādēļ nedomāju, ka tas sagādās grūtības! Nu, jā, biznesa plāns! Ok, bet pamatu tak' vajag, tādēļ vajag arī darbu. Parastu dabu no 8 līdz 17 darba dienās un brīvdienās brīvu. Laiku sev. Un sapnim. Tāpēc riebjas man tie nekonkrētie darbi. "Būs nebūs, tad jau redzēs!" Man tas neder. Man vajag no un līdz, nevis varbūt! Ja tas darbs būtu, tas, kuru es labprāt strādātu, ja man būtu tādas spējas, darbs, kurš mani kādreiz ir vilinājis, tad ok. - darbs no un līdz nederētu, bet tad būtu viss savādāk, labāk! Bet to es atlieku plauktiņā ar maybe some day...
Jā, šodien tad atkal sūtu CV un mēģinu dabūt darbu. Diena saplānota.