man ljoti shkjiet ka visu laiku koncentreejos uz vispaareejaam muljkjiibaam iluuzijaam kameer lielaas patiesaas un skaistaas lietas man ir acu priekshaa bet neredzu nedomaajot atgainjaaju kaa skumjus naktstaurinjus, un driiz viss ir nokaveets kad es ieraugu un tas ir mazliet brutaali

shodiena bija ljoti dreegna bet nekas, izgaaju ljoti garaa pastaigaa pa lietu novakaree, tad uzvaariiju katlinjaa maarsilu, naatru un klinjgjeriishu teeju sajaukumu un elpoju karstos tvaikus, varbuut tas man galvaa kaut ko sadziedees