Kurvjzieža kontemplācijas

Tātad jau trešo dienu ir septembris. Kas man allažiņ pie šī mēneša paticis - nav laika sērot par aizgājušo vasaru ar visām tajā neizmantotajām iespējām (un pie viena - par aizgājušo bērnību, jaunību, dzīves straujo skrējienu pretim kapam, utt.), jo vienmēr ir sācies kaut kas Pavisam Jauns, ziņkāri raisošs un uzmanību prasošs.
Ir jauns mācību gads, pēc četrām nedēļām jāuzstājas konferencē, pēc divām nedēļām - vēlēšanas, paralēli ienākusies viena ilglaicīga, viena īslaicīga haltūra, un, ja visi svētie stāvēs klāt, pēc mēneša varētu būt pavisam neprātīga avantūra.
Šķiet, gaidāms visai raibs rudens.