|
|||||||
Obser Ver - Stress un santehnika
Comments:Nu ja. Pie tam IMHO no dabas neesmu ar inicatīvu apveltīts. Pieķeršanās pie šīs avantūras man prasīja piespiešanos:)))
Ha Ha Ha Ha!
Lasot šito Es uzreiz atcerējos savus piedzīvojumus "gāzes katlu un radiātoru" frontē. Un te nu Es jau jūtos tā kā vec pieredzējis frontinieks. Jā, man bija tas prieks kādas trīs ziemas "cīnīties" ar tiem katliem. Man viņi jau bija noveduši līdz nelielam širmim, un labam stresam. Viss sākās ar to, ka man ir liela privātmāja divos stāvos. Viena puse vēl nebija pabeigta un tur caurule mēdz aizsalt. Tā lūk Es ar sildītaju, ledainā aukstumā ar kautkādu cauruļu fēnu sildu n-tos metru cauruļu, kur aptuveni ir aizsalis. Apdedzināju pirkstus pie drausmīgi sakarsusā fēna dzelzs. Pats tikmēr mazliet saaukstējos. Tad sākas lielais ceļs ar radiatoru skrūvēšanu vaļa, ūdens nolaišanu, un pie gāzes katla atkal ar zilo kloķi to atjaunot. Es to atkārtoju kādu nepilnu simto reizi. Un galvenais, katru reizi kājot pa drebelīgām trepēm pustumša. Un nomaukties Es arī nevarēju atļauties, jo tikai pirms mēneša pirktu no salona atvestu Crysleru saskrāpēt Es nevarēJu atļauties. Tad vissjautrākā daļa, kad Es sapratu, ka nekad neiešu par matrozi, vai stūrmani uz kuģiem vai zemūdenēm, jo grozot Junkersa katla zilo kloķi Es sapratu, ka to vairs nevaru aizgriest ciet, un spiediens katlā kāp augšā! Es sapratu, ka nu ir baigā dirsā! Tādā, ka Maz neliekas, jo Es nevareju apstādināt spiediena kāpšanu un Esdomāju, nu būs totālā dirsā. Prātā zibenīgas alternatīvas, bet tomēr zilais kloķis padodas un aiztaisās, mirkli pirms kritiskās normas sasniegšanas. Man likās, ka tad Es jutos kā ātomzemūdenes kapteinis. Tad vēl visādi actioni ar katlu, kuram izmuka kaut kāda strūve, štrunts un sāka drausmīgi daudz tecēt ūdens. A kur bija ūdens nogriezšanas kloķis? Nezinu, bļin, meklēju un tomēr ar mokāmn atradu, nogriezu un slaucīju pludojošo grīdu. Tā visus trīs gadus vismaz 2 reizes kā minimālais. Tad protams katla, sistēmas labošana, "gudrie" meistari, negulētās naktis, un uztraukumi par katlu. Es jutos kā frontē, jo naktī cēlos ik pēc pusotras stundas lai apskatītos katla spiediena, ūdens rādītājus. Un trīs dienas pēc kārtas Es jau jutos kā uz atomzemūdenes.... Tagad vismaz sēžot, guļot siltā istabā, mājā ar smaidu un smiekliem atceros tos "Frontes" piedzīvojumus un savu reakciju, darbību. Vispār Jautri, pārbaudīju ko protu, ko māku. bet tomēr ar spiediena rādītājiem man pieredze ir bijus intresanta. Tā, ka tev vēl puķītes. Ja kas prasi man, varbūt, kā vecs cinītajs ar katliem kādu domu varu izmest. |
|||||||