Čo to stranna.
Skatos ss.lv sludinājumus un zin, vai pārņem žēlums, ka man jau ir nopietns darbs.
A to - vienmēr esmu gribējusi kādu laiku pastrādāt par istabeni kādā no krutākajām viesnīcām Rīgā, kur varētu uzzināt kādas vietējās meitenes ir nocopējuši ārzemnieki, vai arī vienu vasaru pastrādāt morgā, nu, tas tā, lai saprastu dzīvības nozīmi.
Un, jā, ir gribējies arī pastrādāt par sekretāri (tjip - jātaisa kafija, jāapvīlē aplūzušie nadziņi, jāizskatās [piedauzīgi] labi, jāizklaidē kompānijas partneri no ārzemēm).
Ak, jā - bij arī periods, kad gribēju piestrādāt par apkopēju, jo tad es varētu ierasties svešās darba vietās pa nakti un netraucēti klausīties skaļu mūziku, dziedāt pilnā rīklē tai līdzi un tad skaidroties ar smukajiem apsargiem, par to, ka tā patiesībā drīkst darīt, ja to neuzzina boss.

Ai nu vopšem, man bik bik pietrūkst tā sajūta, ka jebkurā brīdī varu kļūt par ko citu. Tagad nākas samierināties ar div līdz trīs profesijām uz maiņām :)