Haļavas Dieva Virtuālais Templis - egoisti funkcionē

leoparda raksta jaciņā tērpta meitene, smuka, bezgala savtīga un dumja - traģēdijas līmenis tāds, ka nesaprot kāpēc daltoniķi "vienkārši neiemācās krāsas". katrs jautājums no viņas puses ir ar attieksmi "kāpēc man vispār ir sevi jāapgrūtina citu dēļ". ideja, ka indivīds apgrūtina sevi mazliet lai atvieglotu dzīvi daudziem citiem tikpat vai vēl lielākā mērā viņai liekas nedabiska un nevajadzīga - absolūta nespēja uztvert citu cilvēku intereses kā kaut ko citu kā tikai traucēkļus savējām. skumjākais, ka viņa ir tik smuka, ka tas, ka viņa ir neciešama kuce viņai pat netraucēs.

fakts ka šāda šķērsgriezuma egoistiski āshōli tiek cauri sabiedrības sieta caurumiem un spēj ar savu "es-vispirms, pārējie-pēc tam, ja es atļaušu" attieksmi normāli funkcionēt mani dzen izmisumā. es pieļauju ka viena no emocionāli pacilājošākajām lietām ko es varētu pieredzēt ir kā sagrūst šāda cilvēka pasaule, kā sabiedrība sakošļā un izspļauj viņu kā rūgtu olīvu, redzēt, kā viņa egoistiskā attieksme kalpo viņam, kad viņš ticis atmaskots un izstādīts vispārējai apskatei kā piemērs kā dzīvot neatmaksājas. Es iedomājos kkādu katapultēšanas ceremoniju kurā minētais egoists vai egoiste tiek piesprādzēta pie uz dzelzs kluča piemetināta krēsla un izšauts ar lielu magnētisku paātrinātāju pret sienu vai kko mīkstu, ķēpīgu un netīru. pidari.