| |
[Nov. 22nd, 2009|11:22 am] |
tad, kad e, krītot dūnu segas 'jū-ā', sasit pret zemi pieri, protams, ka mammai tā ir jāpapūš un jāsabučo. Sekojošā epizode ir, ka e "neuzkrītoši" 'nokrīt' pie zemes uz līdzenas vietas, uzmanīgi piedauza pieri pie grīdas un tad ar teatrāli sažmiegtām acīm un uz raudām savīšķītu ģīmīti nāk, lai mamma pūš un bučo. Nākamais līmenis būs, kad iztiks bez feikās krišanas-daudzīšanas (lai gan uz to vēl būs jāpagaida - pagaidām pat konfektes no jakas kabatas ir izņemamas tikai tad, kad jaka vēl ir mugurā - proti,tādā stāvoklī, kādā končas tika jakas kabatās ieliktas - novilkt jaku un tad ķinibāt savas končenes no 'kabēm' laukā, tas neiet krastā...) |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/166709/32269) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) eslijs |
|---|
| Date: | November 22nd, 2009 - 12:40 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu var jau arī tā: mamma pieiet pie e, nemaz negaidot, ka viņš sāks izrādi.
nēnu tas pac par sevi saprotams. vnk šajā konkrētajā situācijā mammai bija dots kaujas uzdevums skaļi lasīt "mazo jenotiņu" un sēdēt (tb. nekāpt arā no sōfā) | |
