Ap 12 Tirgoņu un Krāmu ielas stūrī varēja vērot Bindemanim līdzīgu personu, kas likās pagalam nepārliecināta par sevi, un vadīja laiku šauboties par "kas es esmu" un "kurp es dodos".
Pēc brīža kādā Vaļņu ielas ekskluzīvo cenu veikala skatlogā ieraudzīju rozā velteņus. Mirkli saminstinājies, nodomāju pie sevis "Nē!.. Nu, pizģec!.." un turpināju ceļu, mēģinādams noformulēt kādu skaistu fešenkritisku domu, ko iecibot, taču vienīgais, kas nāca prātā bija "Nē!.. Nu, pizģec!..", ko arī turpināju pie sevis daudzināt, līdz nebiju apsēdies savā vietā, izdzēris puskrūzi kafijas un daudz maz nomierinājies no emocionālā saviļņojuma.