Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Desmitā ieslodzījuma nedēļa. Divpadsmitā no beigām. Divpadsmit nedēļas ir daudz. Tas ir šausmīgi daudz. Tas ir šausmīgi. Bet ir cilvēki, kas izturējuši daudz vairāk. Un es arī izturēšu.

Brīvdienu vietā bija socioloģiskās aptaujas. Ļoti nogurdinoši, bet daudz patīkamāk nekā tas, kas jādara šeit. Vakaros kā kritu gultā, tā, mirklī iestājās desmit stundu koma, ignorējot gan modinātājus, gan sašutušos kaķus.

Pēc piecām dienām atkal būs sestdiena. Urrā!
  • pēdējais teikums ir manējais, tikai mans stāvoklis ir ļaunāks, jo man nav, ko skaitīt. t.i. Tu vismaz zini, kad tas viss beigsies. es šobrīd skaitu līdz svētkiem, tuvākie ir 18.nov....
    • Jā, man arī ir uzskaitē, ka pēc piecām briesmīgām nedēļām nāks viena foršā - īsā.:)
    • nov, atceries, kā mēs kādreiz sen senos laikos spriedām, ka ļaudis žonglē kristāla bumbiņas un darbs ir tā gumijas bumbiņa, kura, ja nokrīt, vienmēr atlec atpakaļ - huļiš, cik maz mēs toreiz no dzīves zinājām, a?
      • neatceros nenieka. un problēma ir vēlamās gumijas bumbiņas formulējumā, un patiesībā jauns darbs nemaz nav tas, kas mani interesē
  • es skaitu kāju - vēl 2.5 nedēļas !
Powered by Sviesta Ciba