šodien tā "laimīgā" diena bija atgriezties skolā! ha!
Mani šodien patiesībā pārņēmušas tādas pašas līdzīgas sajūtas kā pērn pēc zsv. brīvlaika; tāda sajūta it kā būtu izsviesta no savas harmonijas loka un atkal iemesta kādā alā, kur no jauna atkal jābūvē iekšējās aizsardzības loks.. un tā arī ir. Tikai šoreiz ir vieglāk nekā pērn, jūtos labāk nekā pērn.. tātad esmu augusi pa šo gadu tomēr.
patiesībā tikko ienāca prātā doma, ka vai maz var būt lielāks prieks dzīvē attiecībā uz sevi pašu kā doma, ka tu visau laiku ej uz labāku sev - tu visu laiku audz, pilnveidojies, mācies ik dienas ko jaunu, atklāj, izzini un iepazīsti pats sevi - ar katru dienu kļūsti arvien interesantāks pats sev... Vai tad tā nav bezgala iepriecinoša, uzmundrinoša atziņa? Egoistiskajā ziņā šoreiz; par mīlestību runāsim citreiz...
Šodien visu dienu dungoju to vienkāršo, bet tik lielisko Eddie Vedder melodiju Into the Wild soundtrekam - Guaranteed: half their lives they say goodnight to wives they'll never know; they think of me and my wandering, but I'm never what they thought, got my indignation but I'm pure in all my thoughts, I'm alive... I knew all the rules, but the rules did not know me... perfekti vārdi, bet pati filma ir vislabākā, kāda pēdējos gados radīta.. jā, un nav jau nemaz brīnums, ka man tā filma tik ļoti patīk. Šajā stāstā es atrodu sevi. Ja Kristofers Makkandelss vēl būtu dzīvs tomēr, es gribētu viņu satikt un gribētu ar viņu daudz daudz ko pārrunāt... Un patiesībā - patiesībā liels paldies šai filmai un vispār visam lieliskajam Into the Wild skaņu celiņam, jo tie palīdz neatteikties no saviem ideāliem un sapņiem tikai tāpēc, ka visi apkārt domā citādi, bet vēl stiprāk pieķerties pie tiem un sajusties labi, sajūtoties sev; palīdz saglabāt savu neatkarīgo, atšķirīgo uzskatu, neļaujot tam noslīkt zem vairākuma viedokļa.. Un nav svarīgi, ko citi domā, svarīgi ir ko es pati domāju - lai uzskata mani par ko vien vēlas, es sev esmu tā, kas es pati esmu, nevis ko viņi domā... that's the way! Paldies visām tām dziesmām, filmām, grāmatām, kas mani ir audzinājušas, kas mani turpina audzināt un tik ļoti, ļoti palīdz... man, kas ir absolūts frīks... neizmērojams paldies...
all my destinations will accept the one that's me
Mani šodien patiesībā pārņēmušas tādas pašas līdzīgas sajūtas kā pērn pēc zsv. brīvlaika; tāda sajūta it kā būtu izsviesta no savas harmonijas loka un atkal iemesta kādā alā, kur no jauna atkal jābūvē iekšējās aizsardzības loks.. un tā arī ir. Tikai šoreiz ir vieglāk nekā pērn, jūtos labāk nekā pērn.. tātad esmu augusi pa šo gadu tomēr.
patiesībā tikko ienāca prātā doma, ka vai maz var būt lielāks prieks dzīvē attiecībā uz sevi pašu kā doma, ka tu visau laiku ej uz labāku sev - tu visu laiku audz, pilnveidojies, mācies ik dienas ko jaunu, atklāj, izzini un iepazīsti pats sevi - ar katru dienu kļūsti arvien interesantāks pats sev... Vai tad tā nav bezgala iepriecinoša, uzmundrinoša atziņa? Egoistiskajā ziņā šoreiz; par mīlestību runāsim citreiz...
Šodien visu dienu dungoju to vienkāršo, bet tik lielisko Eddie Vedder melodiju Into the Wild soundtrekam - Guaranteed: half their lives they say goodnight to wives they'll never know; they think of me and my wandering, but I'm never what they thought, got my indignation but I'm pure in all my thoughts, I'm alive... I knew all the rules, but the rules did not know me... perfekti vārdi, bet pati filma ir vislabākā, kāda pēdējos gados radīta.. jā, un nav jau nemaz brīnums, ka man tā filma tik ļoti patīk. Šajā stāstā es atrodu sevi. Ja Kristofers Makkandelss vēl būtu dzīvs tomēr, es gribētu viņu satikt un gribētu ar viņu daudz daudz ko pārrunāt... Un patiesībā - patiesībā liels paldies šai filmai un vispār visam lieliskajam Into the Wild skaņu celiņam, jo tie palīdz neatteikties no saviem ideāliem un sapņiem tikai tāpēc, ka visi apkārt domā citādi, bet vēl stiprāk pieķerties pie tiem un sajusties labi, sajūtoties sev; palīdz saglabāt savu neatkarīgo, atšķirīgo uzskatu, neļaujot tam noslīkt zem vairākuma viedokļa.. Un nav svarīgi, ko citi domā, svarīgi ir ko es pati domāju - lai uzskata mani par ko vien vēlas, es sev esmu tā, kas es pati esmu, nevis ko viņi domā... that's the way! Paldies visām tām dziesmām, filmām, grāmatām, kas mani ir audzinājušas, kas mani turpina audzināt un tik ļoti, ļoti palīdz... man, kas ir absolūts frīks... neizmērojams paldies...
all my destinations will accept the one that's me
soundtrack: Eddie Vedder - Into the Wild OST
uzglezno vārdu haosā