Kurvjzieža kontemplācijas

krii

13.12.09 00:13

Es ļoti gribu sunīti. Bet dāma ar sunīti ir stāvoklis, kas uzliek pienākumus. Ja kaķiem var sabērt bļodiņās sausāš barības kaudzi un mierīgi doties uzdzīvē, nezinot, vai mājās būsi pirms rītausmas vai pēc, tad sunītim vajag rīta un vakara pastaigu. Un vēl viņam vajag, lai mājās ir cilvēki, citādi viņš jūtas vientuļi. Bet cilvēku sabiedrību viņam nodrošināt es neesmu gatava.
Kad dzīvoju pie vecākiem, mums gandrīz vienmēr bija vismaz viens suns UN kaķis. Tagad, kad es kontaktējos tikai ar cilvēkiem un kaķiem, jūtu, ka man kaut kā pietrūkst. Vienas dimensijas komunikācijā nav. Man vajag sunisko vitalitāti mājās, man vajag neverbalizējamo biedriskumu garās kopīgās pastaigās.
Ai, gan jau kādreiz.

• 6 raksta
• ir doma

• lapsa

  13.12.09 10:15

  jā, es arī atkal gribu suni :(
  

  • Atbildēt

• str

  13.12.09 11:26

  

  jā ir baigi jestri , tas tiesa;)

  • Atbildēt

• az

  13.12.09 11:31

  

  suņi, bērni, vīrieši.
  un
  kaķi, veci cilvēki, sievietes.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    13.12.09 13:21

    

    Kas tie vēl par dīvainiem grupējumiem?:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • az

      14.12.09 14:09

      

      Kārtējā sazvērestības teorija - ja izdodas tikt galā ar vienu no trim, izdosies arī ar pārējiem diviem.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• raaha

  13.12.09 20:30

  

  man nav ne jausmas, kas tam pamatā, bet es arī sāku domāt par sunīti. Es, kas vienmēr ir dievinājusi kaķus! Pilnīgi neticama padarīšana. Bet mani attur tikai doma, ka sunītis gribēs ārā, gribēs izskrieties arī no agriem brīvdienu rītiem un aukstās ziemas dienās.
  Vēl paliek alternatīva - kāds no mazajiem sunīšiem, kam iemācītu pamperu lietot ;))
  Manā 3 veču kompānijā iederētos 1 kucīte. lai gan būtu prātīgāk sākt ar Degu, lai saprastu, vai vispār vēl vienu pieskatāmo un kustīgo varu izturēt.

  • Atbildēt