Haļavas Dieva Virtuālais Templis - fuck yes

man patīk šitāds laiks. ne tāpēc ka "wai cwik wauki ka bweidzot sawļīte uzspfwīdēja un tjaujeņji ljidjiņās" - tāpēc ka cilvēki vairs nevalkā ZIEMAS FCKN CEPURES. tagad man ir daudz patīkamāk skatīties uz cilvēkiem, jo viņu kretīnisms vairs nav tik acīmredzams.

patiesi patīkami, ka meitenes ir aizsākušas pirmās "paskaties kā man izdevies neuzaudzēt dupsi pa ziemu" cīņas - no skapja izvilkti īsie mētelīši, kas ļauj demonstrēt džinsos iestūķētās pakaļiņas, un mazās jaciņas, kam ērti augšpusi atstāt vaļā, lai var puķainā topā kaltās krūtis ejot pa ielu laist pa priekšu. šur tur tās gurnus apņemošās gaišās maliņas, kas man tik ļoti patīk, lien ārā no jakas apakšas, vēl kkur meičai kā pienākas vaļā palaisti garie mati plīvo vējā tā, ka galvā skan lauvu sekss. daža bija tik ļoti piedomājusi pie savas izejamās kārtas un tik ļoti saskaņojusi savu ansambli, ka nevēlējās piemeklētās saulesbrilles ņemt nost, kad jau tāds kā apmācies bija. cieņu par to viņa neizpelnījās gan, bet ja tas smērē viņas maizīti, kas gan esmu es lai pret to iebilstu... bezgala dumja gan jau ka viņa

tas viss protams jauki, bet es apzinos, ka liels vairums no viņām ir kkādā veidā bojātas un brāķētas - vai nu (kādā no tūkstoš veidiem) dumjas, vai izlutinātas, vai iedomīgas, vai vispār - nepilngadīgas. un nav jau arī tā, ka man būtu vajadzīgā filozofija vai minerāli lai kko darītu šai sakarā uz vietas un uzreiz. nodirst es visticamāk varētu katru, krāmēt - katru otro, bet atpazīt, kuru no tām krāmējamajām tiešām būtu vērts slīcināt kūstošu asprātību plūdos es pienācīgi nemāku.