Es beidzot sapratu to, ka darbi, kuru izdarīšana
prasa vairāk laika, mums gandrīz neko neiemāca. Vairāk gan runa iet
tieši par skolas darbiem. Ko man dos tas, ka es tur par kaut kādu
latviešu mūziķi sūri, grūti ar roku(savādāk neļauj) uzrakstīšu darbu
mūzikā? Informētība par vienu vienīgu cilvēku? Tās jau nav zināšanas!
Ko dos dzīvnieka monologs ar aprautiem teikumiem latviešu valodā?
Iemācīšos saprast lopiņus labāk? Teikumus? Ne pārāk.
Ko dod visi šie garie referāti un pekstiņi, ko
skolotāji uzdod aiz gara laika un sarkanām atzīmēm? Ja nu
vienīgi...kaut ko izdarīt un izdarīt kārtīgi, jo mājasdarbu, kas saucās
"pāris uzdevumiņi darba burtnīcā" es labākajā gadījumā izpildīšu pirms
stundas, bet tādu lielāku pildīšu cītīgi. Un laikam jau neesmu vienīgā,
kas pilda tikai lielos mājasdarbus. Bet viņi aizņem laiku...un tik
tiešām neko dižu parasti neiemāca. Tad jau labāk lasīt kaut kādu
grāmatu, no kuras kaut kas paliks atmiņā. Plašāka informācija, tā
teikt. Nevis tās muļķības. Jo redz, es tagad zinu Pētera Vaska
biogrāfiju un viņa dzīves uzskatus, bet tajā pašā laikā es varētu
uzzināt daudz svarīgākus faktus, teiksim, hmm...par vēsturi, kurā gadā
notika saules kauja? Labi, man ir aizdomas, ka to es tāpat zinu, bet nu
vispār doma skaidra - mana smadzene atkal ir piestūķēta ar lieko
informeišn.
Vispār interesanti, ko smadzenes uzskata par lieko.
Es neaizmirstu daudz dažādus sīkumus, skaitlīšus, datus un to, cik
procentuāli ekskimosiem un ekvatoriešiem ir vidējais dzīves ilgums, bet
kad iemācos vācu valodas vārdiņus ar kaut kādiem sūdiņiem pakaļā, tad
es tos aizmirstu tikko kā ieskaite uzrakstīta. Tā man 1dien bija.
Samācījos ritīgi tos vārdus, pirmā stundā zināju, bet kad atkal 8
stundā bija vācu valoda (priekšā un pakaļā tā vācu valoda rēgojas,
priekšā un pakaļā, ka saku, pat mtv man tikai germany iet.), neko vairs
neiznāju. Tātad - nevajadzīgā informācija. Cik gudra man smadzene.
Pilnīgi uzslava par šito prikolu viņai. :D Tā gribējās ierēkt, kāda man
zemapziņa. Neko jau! ;)
- Garastāvoklis::tired
- Troksnis:EHR
| |
Stulbs piemērs, bet tā arī dzīvē notiek, ne gluži varbūt tādās situācijās, bet doma tā pati.
Neviens cilvēks, kas pabeidzis 12 klases nezin visu, kas viņam mācīts, liela daļa ir lieka informācija, bet nekad nevar zināt, kura ir tā liekā.. Un to, kas tev dzīvē pa īstam vajadzīgs, tu saproti, ņemot pretī visu (jo tikai tā tu vari redzēt, kas tev patīk, kas ne).
Lai nebūtu tā, ka es te tikai gudri runāju - patiesībā saku to no pieredzes. Esmu uzrakstījusi daudz referātu, daudz visādu KD, uz kuriem samācos pēdējā vakarā, tāpēc jau nākamās dienas vakarā pilnīgi esmu aizmirsusi, par ko bija runa. Tomēr šad tad, piemēram, 12.klasē rakstot kontroldarbu vēsturē, pēkšņi atceros kaut kādu - kā man toreiz likās - nevajadzīgu teikumu ģeogrāfijas referātā, kas man noder.
Dzīve ir ironiju pilna, to nekad nevajag aizmirst :)