Haļavas Dieva Virtuālais Templis - es pārspīlēju

nav jau tā ka es līdz šim viņu nebūtu saticis. nav arī tā ka šī ir pirmā reize kad viņš ir izlauzies ārā. ir bijušas ne pārāk pozitīvas situācijas - kāds varbūt ir gandrīz ar granti pa seju dabūjis, cits varbūt ir ticis saņemts aiz sejas un aizgrūsts nahuj, bet vēl citam ir uztaisīts kokbloks.

šoreiz viņš neparādījās pēkšņi un ar klikšķi - šoreiz viņš lēnām izsūcās pa spraugu starp grīdu un durvīm - kā gāze piepilda telpu, tā viņš piepildīja smadzenes un pa vienai sāka atslēgt viņu ierobežojošās bremzes, bremzes kas nodrošina to, ka netiek darītas tieši tādas lietas, kādas viņam padodas un sagādā prieku. morāles normas viena pēc otras tika atslēgtas un kā skrūvītes vai čaulītes raksturīgas metāliskas skaņas pavadījumā bira uz grīdas.

kad bija aizskarts gods visām klātesošo cilvēku mātēm un vecmātēm, kad bija apsmieti, apzīmēti un ar dūmiem appūsti visi gulošie, kad pēdējais šots bija izbliezts un pēdējā nauda nodzerta viņš aizdzina mani līdz drošībai, kā maizes drupačas pa ceļam sagāzdams vēl pa kādam podam, atstājot man vēlāk risināmas problēmas. un jau no rīta man mostoties no miglainas vakardienas viņš, slavējot katru pastrādāto kretīnismu, astei lokoties nopakaļ pazūd no virspasaules nožvadzot kanalizācijas lūkai.



tu esi stulbs jo vaino tajā mani - tu pats mani izlaidi ārā, tu lieliski zināji ko es darīšu ja ļausi man rīkoties, tās visas ir tikai stulbas atrunas un tu to zini vislabāk. tu centies to pasniegt tā it kā to visu būtu sadarījis kāds cits, lai pašam būtu kkāds mierinājums, lai pats justos labāk. bļe, mazas stulbas meitenītes tā dara - saņemies un saproti, tu no manis vaļā netiksi, es te esmu uz palikšanu. un vispār, tu taču pat to nenožēlo - jā, tu jūties slikti, bet tev nav žēl, tev nav vēlmes atvainoties, nav vēlmes laboties - tu domā, ka to visu varēs atrisināt palejot ūdeni par to kā smadzenēm jāvalda pār pimpi un sirdi, pa ceļam izraujot no konteksta kkādus švakus piemērus lai ilustrētu savu ideju. lohs, tu mani neapspiedīsi, tev tas neizdosies, jo tu pats labi apzinies, ka lai arī cik savtīgi es rīkotos un lai arī cik nepareizi es jokotu, tev patīk tā sajūta kad kādam liekas ka tev visi nav mājās, kad esi pateicis ko tādu ko cits nekad nepateiktu, kad esi pajokojis ļaunāk nekā jebkad agrāk, kad esi pret kādu morāli atspēries, lai pats pakāptos kaut nedaudz augstāk.

šobrīd tu vaino aktieri par tēlošanu, lai gan pats sēdēji pirmajā rindā un siti plaukstas bļaujot atkārtot. tu zīmē mani kā briesmoni, bet pats labi saproti kā ir patiesībā. tu esi tieši tāds pats. nav "manis" un nav "tevis" - ir tikai viens nožēlojams kroplis, kurš domā, ka ir jābūt kaut kam ar ko viņš varētu būt labāks par vai atšķirīgs no pārējiem. tu esi stulbs un garlaicīgs, samierinies ar to un izbaudi braucienu, tu zini kur mani atrast.