Lai vai ko, bet man ir forša dzīve!
Nopietni. Es te bieži vien besos ārā no bezdarbības, nīkstu no slinkuma, slīkstu nekārtībā sevī un apkārtnē. Bet patiesībā, esmu vienkārši izlutināta. Jāatzīst, ka man ir laba dzīve. Šodien vien no savas apakšveļas lādes izmetu pāris t-kreklus, pusi atliku maisā uz atdošanu, izmetu čupu apakšveļas un veselu kaudzi atliku atkal "atdošanas maisā". Un kā pa brīnumu, mana lāde tik un tā bija gandrīz pilna. Un skapī man ir tik daudz drēbju, ka tikpat kā visi vecāku pasen pirktie 50pakaramie ir apkārti. Ja tā padomā, tad tas nav normāli. Es ar mazu daļu smadzeņu apzinos, ka tas ir daudz par daudz. Bet mans slinkums liedz man kritiski novērtēt drēbju skapja saturu, turklāt skopums klusā balstiņā čukst - vai tad tu tiešām šo oldskūlīgo blūzīti negribēsi vairs uzvilkt? Un šis topiņš tik labi piestāv tiem džinsiem, kas jau sadalījušies pa vīli.... Tiesa, visas drēbes nav izmetamas, daļa ir pavisam jaunas, tikai pāris reižu uzvilktas, daļa ir jau kādu laiku skapī stāvējušas, daļa ir tādas, kas vēl ilgi stāvēs tikai skapī vien... Un mana patmīlība liedz piecelt manu apvelties sākušo dibenu, pieslāt pie tā skapja un iztīrīt visu lieko reizi pa visām reizēm!!!!
Mana jaunā vēlēšanās Jaunajā gadā noteikti ir "Nost ar slinkumu!!!"
Varbūt sarīkot draudzenēm kādu ziemas vakaru starp eksāmeniem pidžamu ballīti un kopistiski izmēzt vecās drēbes? o_0
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
