Manai instruktorei pa nedēļas nogalēm jāstrādā citā vietā, tāpēc šodien pirmo reizi braucu:
ar citu mašīnu
ar citu instruktoru
pa pilnīgu tumsu.
Bija šausmīgi interesanti. Jaunais vāģis, manuprāt, ir zvērīgāks par iepriekšējo, jaunais instruktors liekas ļoti jauks un pozitīvs, lai gan a) krievs, un tāpēc brīžiem es jūtos pazudusi tulkojumā un, stulbi kasot pieri, murminu "na ļevo... kur bija "na ļevo"?"b) dažas lietas dara citādāk kā iepriekšējā instruktore (kas, teiksim, briesmīgi iebilde pret to, ka vispirms pārslēdzu ātrumu, un tad bremzēju, šis savukārt bija pilnīgā neizpratnē par manu čammāšanos uz "pereklučajem na vtoroj. Pereklučajem, pereklučajem!"). Bonuss - jauns instruktors nozīmē jaunus, incantus maršrutus, šodien, kopistiski stūrējot un pedāļojot, aizspērām i uz Zolitūdi, i uz lidostu.