Pirmdiena, 14. Feb 2005, 10:14
Auksta elpa pakausī pūš...

Nu vispār jūtos šodien kā sūds. Gribu izmantot izdevību un atvainoties:

  • par to ka šodien varu lamāties.
  • par to ka čīkstu te jau praktiski no paša sākuma.
  • par to ka nevaru līdzēt jums jūsu problēmās

Bet patiesība tāda, ka ar mani pašu ir tik sūdīgi kā nekad, laikam tā ir tā izdaudzinātā depreija, kuras vārdu vairums lieto ar iemeslu vai bez... Man ir tik sūdīgi, ka sāk parādīties fiziski organisma darbības traucējumi: apgrūtināta elpošana, emocionāla uzbudinājuma brīžos, kādi ir ne retums ir sajūta ka vemšu, koordinācijas traucējumi utt, utt vispār sajūta tāda ka būtu saķēris kādu nāvējošu vīrusu un ejot uz poliklīniku mani būtu notriecis tramvajs. Sajūta ka iekšā smird unpūst, vajadzētu tikai ietīties autos, pakārt kaklā zvanu, lai citi nesaķer ko līdzīgu no manis. Es sadalos, brūku kopā, jau mēnesi, bet pēdējā laikā slimība saasinās... Nav labi. Šodien jāsatiek "dāma" kura mani tik smuki pasūtija pirms mēneša jāsavāc pāris manas grāmatas un tieši šodien, tas notiks ap 15, kad būšu atpakaļ noteikti būšu galīgā dirsā, es to neizturēšu un jāsatiekas vietā kur šatikāmies 2 randevu tad tāds pozitīvu emociju uzplūds tagat galējā robeža negatīvajam. Nava labi, nava labi jūtu aukstu dvašu sev pakausī un karstumu rokās, plīstu un drūpu, vinvārd sakot mirstu, ceru ka atnāksiet uz manu kapu, ja nepuķes nolikt tad vismaz izdzenāt ar koku, tos liekulīgos neliešus, kas būs atnākuši itkā pieminēt mani, pārējiem sakiet lai priecājas. Jūtu, ka šitas labi nebeigsies...

          //Ja esat tikuši līdz šai vietai, tad padomājat, ja lasījāt pavirši, bet tomēr tas jūs skāra, izlasi vēlreiz un uzmanīgi, ja neskāra tad vispār nevajadzēja lasīt... Piedodiet par manu gaušanos, un necentieties mani žēlot tikai tapēc, ka tā vajadzētu, un neturiet ļaunu uz mani, es tak esmu neaizsargāts nevaru pretoties, ko var padarīt ķirmju saēsts koka gabals ja to triec pret zemi, tikai salūzt... un vēlreiz piedodiet ka lamājos...

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 11:09
[info]noamii

fui, cik suicidāls ieraksts. nav labi runāt par nāvi un nav labi sarunāt randevu ar bijušo tik simboliskā dienā :p Un nav labi neļaut citiem sevi žēlot, kad pašam ir tik slikti. Un vēljovairāk nav labi sevi tā noniecināt. Un nav labi norakstīt savu dzīvi tikai tādēļ, ka to izbojājis kāds, kas patiesībā nemaz nav Tevis vērts! ! ! ! !

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 11:29
[info]mexican

Par suicīdu nenāk ne prātā, rndevu sarunaja viņ ne es un atteikt nevareju jo citreiz es viņu nedabutu roka, bet tas gramatas man tak ar kadreiz jaatdod biblioteka. Un dzīvi gluzī nenorakstu zinu ka bus OK (ar galvu), taču iekšā vis vārās, un nesaprotkun kad tas beigsies, neko tur nevaru padarīt:(

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 15:01
[info]guntrinna

:(( es būtu ļoti priecīga, ja varētu tā satikties ar to cilvēku, kurš mani nenovērtēja, jo zinu, ka acīs viņš man nevarētu to visu pateikt. A to man tagad ar citu cilvēku starpniecību nākas nodot viņam visādas piezīmes, lai tikai kaut cik viņu padarītu par zaudētāju viņa paša acīs :(
varu teikt vēl tikai to, ka nekad tādas mokas nevelkas mūžīgi, tamdēļ tas ir pilnīgi skaidrs, ka tu tapsi vesels!

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 15:42
[info]mexican

Mūžīgi ne, bet man žēl pat daļas sava mūža bezjēdzīga sevis žēlošanā..

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 15:52
[info]guntrinna

bet savādāk jau nevar neviens

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 15:58
[info]mexican

Cilvēki kam daudzmaz ir jutas savādāk jau nevar:(

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 16:03
[info]guntrinna

savukārt ir tādi, kuriem ir par maz jūtas

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 17:04
[info]mexican

Skumji, bet ir:(

Pirmdiena, 14. Feb 2005, 18:07
[info]orissa

uz mana kapa nebuus krusta.
uz mana kapa pukjeem vietas nebuus.
pie mana kapa neviens nestaavees.
naaves deelj, neprasi man, lai eju pie tava kapa...

Otrdiena, 15. Feb 2005, 09:09
[info]mexican

Nemaz nedomāju, patiesībā man doma, ka nemaz negribu lai man tāds būtu, labāk sadedzināt un izkaisīt kādā nozīmīgā vietā, lai ejot tur cilvēki atcerētos mani, ja neatceras da suns ar viņiem:)

Otrdiena, 15. Feb 2005, 14:31
[info]orissa

vai tu veelies, lai cilveeki tevi atceraas?

Otrdiena, 15. Feb 2005, 14:50
[info]mexican

Patmīlīgi laikam, bet jā. Un tu ne?

Otrdiena, 15. Feb 2005, 14:53
[info]orissa

es nezinu, kas tas ir - patmiiliiba vai veel kaut kas, bet es veeleetos, lai tad kad nomirshu, lai tad es pazustu no cilveeku atminjaam taa it kaa nebuutu nekad piedzimusi.

Otrdiena, 15. Feb 2005, 15:01
[info]mexican

Kapēc tā? Izklausās ka esi neapmierināta ar sevi...

Otrdiena, 15. Feb 2005, 15:09
[info]orissa

es neesmu apmierinaata un nevis ar sevi, bet vispaar, tachu taa ir cita teema.
vai tev ir nomiris kaads tuvs cilveeks? kad tas notiek, tad ir ljoti saapiigi. katra lieta atgaadina par mirusho un tieshi atminjas ir taas kas saapina. un tas nekas, ka peec gadiem tieshi atminjas par aizgaajusho ir taas, kas priecee. es neveelos, lai kaadam paliktu jebkaadas atminjas par mani. vienkaarshi neveelos, lai mana mirshana radiitu jebkaadas sekas...

Otrdiena, 15. Feb 2005, 15:18
[info]mexican

Ja tā uz to skatās tad arī es to nevēlos.
Jā esmu saskāries ar nāvi biežāk nekā ir iespējams iedomāties, daudz biežāk, tapēc arī esmu tāds kā esmu...

Otrdiena, 15. Feb 2005, 15:24
[info]orissa

jaa, mums katram ir lietas, kuras muus ir padariijushas taadus, kaadi mees esam.
to kaadi mees esam ietekmee arii mazaakas un nenoziimiigaakas lietas, kaa taa, ko piemineeji. pat es tagad runaajoties ar tevi, ietekmeeju tevi, taapat kaa tu mani. nav nekaa taada, kas speetu neko neietekmeet. mazliet shizofreeniski varbuut skanees, bet pat tas kas muus neietekmee, muus ietekmee ar to, ka tas neietekmee...
taadeelj shkjiet ir neiespeejami veeeleeties lai mana naave neatstaatu sekas. bet mums jau patiik veeleeties neiespeejamo...

Otrdiena, 15. Feb 2005, 15:26
[info]mexican

Tāds nu tas cilvēks ir uzkonstruēts, ka vēlas un tiecas pēc tā, konevar sasniegt

Otrdiena, 15. Feb 2005, 15:36
[info]orissa

jap