Shelly -

10:29 pm

Kad ar tēti, mammu, brāli un māsu gājām no "Pīļu medībām", Liepājas teātra viesizrādēm Dailes teātrī, tētis ironiski izmeta, nez, kur autors ņēmis iedvesmu tādam tēlam kā galvenais varonis Siņins...
Pāris kvartālus es domāju.
- Jeseņins, - es visbeidzot teicu. - Es visu laiku skatījos un domāju, ka krievu dzejas pīlārs Jeseņins noteikti dzīvē bija tās pats pakaļa.
Un tad es nodomāju, ka tādi Siņini - vai Jeseņini - vai - sauc viņus, kā gribi, - tas nav tikai kropls indivīds kā Nekrofīls, Maniaks vai Suņu sitējs (tādu es prognozēju Džilindžera nākamās izrādes nosaukumu). Tas ir tips. Nē, tas ir pat arhetips. Austrumeiropas dvēseles daļa. Dēmonu vajāta, demoniska un reāla vienlaikus.
// labāk uzrakstīšu šo, nevis savas pārdomas par Jauno Rīgas teātri, kas man par lielām sāpēm pārvērties par viena uzpūsta, narcistiska ego intelektuālo vingrojumu parādi, kas to vien dara, kā stāsta par savu ģenialitāti un stulbo tautu, kuras viedoklis nav jāņem vērā, jo stulbā tauta, vai redzies, nesaprot viņa ģēniju un negrib atraut pēdējo kumosu viņa dēļ, un nav saremontējusi viņa teātri, vai, vai, vai, tas nekas, ka debilā tauta stāv rindā pēc mežonīgi dārgām biļetēm no agra rīta, nu, te nu man jāpiekrīt, tiešām idioti, mazohisti, kas maksā par to, lai par viņiem izņirgātos, tā uzpūtība un cininājums taču strāvo no katras izrādes minūtes
un
"Pīļu medībām", kas ir Īsts un labs teātris ar labu režisoru, aktieriem, mūziku, skaņām, lugu (LUGU, lai gan luga sarakstīta pirms 50 gadiem, tā ir modernāka par jebkuru mūsdienu izrādi) un bez liekas dirsināšanās pa presi. Un gandrīz pārāk īsta, lai būtu smieklīga.
/// Ja sanāk, noskatieties "Pīļu medības".