Mans "veiksmju ceļš" turpinās - tieši pirms braukšanas uz darbu atklājas ka Alfrēdam tukša riepa.... kā bez rokām, kā bez kājām. Vai nu es kādam ļoti nepatīku,vai pēdējās dienās esmu domājusi daudz sliktu domu, kas tagad nāk atpakaļ. eh. došos ka nu uz trolejbusu.
Opā! Es arī šorīt, dodoties uz darbu, uzbraucu uz vienas draņķa skrūves, kas izdūrusies cauri visai riepai. Tukša momentā. Tas ir ļoooooti apkaunojoši - iestumties ar velō trolejbusā. Bet darbu kavēt negribējās. Aaaaaaaaargh
diivainaa kaartaa mani tas mierina, jo tas vareetu noziimeet, ka visas nelaagaas lietas nenotiek tikai ar mani. :) kaa smejies - daliita beeda ir pusbeeda.
aa, un veel - priecaajies, ka neesam Daanzemee - tur nemaz riteni sabtransportaa nedriikst iekshaa vest. shitaa deelj mees manai dziivokla biedrenei vienreiz riteni paaris kilometrus rocinjaas stiepaam (atsleega noluuza un nevareeja sasleedzeeju valjaa dabuut) :)
Tas labi, ka Tev izdodas atrast kādu iemeslu, ka nebūt "Viss ir slikti". Pusddienlaiku izmantoju, lai aiznestu nomainīt kameru. Tad uzpumpēja to riepu, bet redzams, ka tur tāāāāds cohums palicis .. Jāmaina būs to riepu nost. Un atkal šādi tādi Ls aizslīd ne gluži, kur plānots ...
Nu tu zin, es ar auto ikdienā pārvietojos jau krietnu laiku, bet diži tusnīgāks palicis neesmu. Vnk riteņbraukšana nav vienīgā fiziskā aktivitāte ko cilvēks var veikt ;P