Bailīgi sēdēju uz virtuves ķebļa maliņas un spriedelēju par nākotnes plāniem.
- Bet vispār vislabāk man patīk tās dienas, kad izdodas iemācīties kaut ko jaunu. Kaut vai kaut kādu pilnīgu sīkumu (un parasti tas arī ir pilnīgs sīkums!), bet patīk.
- Protams, - viedi teica Dārgais. - Tāpēc jau cilvēki dzīvo - lai katru dienu kaut ko iemācītos. Un kaut ko aizmirstu. Kaut vai kādu nieku.
Te nu jāsaka gandrīz kā dzenbudistu koenos - un tad viņa tapa apskaidrota.
|