Bet es atkal aizdomājos par mūžseno jautājumu, nez, ar ko tad bērnu literatūra patiesībā atšķiras no pieaugušo literatūras, un izdomāju, ka laikam taču ar to, ka bērnu grāmatās nedrīkst notikt nekas pārāk briesmīgs, kas tiktu slavināts, plus ļaunums nedrīkst uzvarēt, tipa, ja būs grāmata, kurā brīnišķīgi aprakstīts, kā fejas un elfi izposta rotaļu laukumu un aplaupa bērnudārzu, un tie tā arī paliktu nesodīti nodarījumi, tā uzreiz būs pieaugušo literatūrua. Un tad es izdomāju, ka būtu forši uzrakstīt bērnu grāmatu, kurā ar varoņiem, kuri būtībā ir labi cilvēki (vai kaut kādi pasaku radījumi), notiek visādi piedzīvojumi, viņi visu dara daudz maz labi un saprārīgi, un viņiem arī izdodas sasniegt kaut kādu savu mērķi (lai nu kāds tas arī nebūtu), un grāmata beigtos ar to, ka viņi lido lidmašīnā, kuru nottriec teroristi nu vai kaut kādi tur tumsas spēki - man liekas, ka tas būtu ļoti jēdzīgs vēstījums par to, ka tu vari būt labs un visu darīt pareizi, bet reizēm ar tevi tāpat notiek sliktas lietas (nu, vismaz ārēji sliktas), mītos jau arī tas ir - "tu vari visādi censties un pūlēties, bet ir lietas, kas vienkārši ir lemtas". Man liekas, ka tā ir varena ideja. Un, ja es to kādreiz realizētu, es varētu pārbaudīt, vai traģiskās beigas uzreiz ieklasificētu šādu stāstu pieaugušo literatūrā.