??? |
[Feb. 18th, 2004|11:23 am] |
Kāpēc mēs paliekam tur, kur mums piekasās, nesaprot,neļauj būt brīviem un nedāvā mīļus skatus un kur atmosfēra ir graujoša? Vai tas ir kāds mazohisma paveids? Bailes no brīvības? No laimes? No atbildības? Bailes no tā, ka tad, kad būsim tur, kur liek būt mūsu sirdis, vairs nebūs neviena un nekā, ko vainot, ja kaut kas neizdosies...Jo būsim aci pret aci ar sevi un savu izvēli...? Solīties aiziet uz karstām pēdām un tomēr atkal un atkal palikt......
Drosmi. Pacieties vēl mazliet.
Krieviski dziesmiņa,it kā:
gdeto na belom svete tam,gde vsegda moroz trutsa spinoj medvegji o zemnuju osj trutsja onji starajasj trutsja bistrej bistrej chtobi vljubljonnim ranshe vstretitsa prishlosj chtobi odnazhdi utrom ranshe na god ilj dva kto ta skazal komu ta glavnije slova |
|
|
Comments: |
| From: | fleur |
Date: | February 18th, 2004 - 11:50 am |
---|
| | | (Link) |
|
Bailes no vientulības.
From: | piccolo |
Date: | February 18th, 2004 - 07:22 pm |
---|
| | | (Link) |
|
aah :/
taadi esam | |