|
February 6th, 2006
09:44 pm negribu iet uz darbu, un tā vien šķiet, ka tā gribēšana neatgriezīsies... ko darīt, lai ikdienas bezjēgas darbošanās iegūtu jēgu un kļūtu tīkama???
|
Comments:
kā tur bij ar "viss, rīt eju prom no darba"? :)
bet vispār zāles klasiskās - iemīlēties. tad gribēsies i no rīta celties, i vakarā gulēt iet. un tikai nevajag man stāstīt, ka tas nav izdarāms uz pasūtījuma, pati zinu ;)
| From: | lux_y |
Date: | February 6th, 2006 - 09:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nez cik ilgi iemīlēšanās stimulē darbaprieku?
dzīvesprieku stimulē principā, un zināma tā daļa ir arī darbaprieks.
man gan nav nācies tā kārtīgi iemīlēties, bet tās dažas reizes, kad galvā dullums - darbs toč nebija ne prātā;)))
ok, labojums - ilgstoši iemīlēties (tā, ka dulluma fāze paiet, un iestājas ilgstošs dzīvesprieks ar visām augstākminētajām sekām)
šito es gribētu vēl jo vairāk nekā vēlēšanos iet uz darbu... bet - kas dzimuši rāpot...
| From: | lux_y |
Date: | February 6th, 2006 - 10:40 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Diez vai. Ja vien neesi daļēji vai pilnībā negudrs. Iemīlēšanās ir skaisti, bet visai maz tai sakara ar darbu.
1. rīt tiešām uz darbu neiešu; 2. ja neiešu vairs uz šo darbu, nāksies irt uz citu, un cerīabas, ka būs dikti, dikti, dikti labi un katra diena kā svētki - nu niecīgas, ja; 3. iemīlēšanās stimulē vēlēšanos iet uz darbu?!?! - ja nu vienīgi esi iemīlējusies kolēģī... mums tāds "meiteņu tusiņš", ka šis variants laikam neies cauri:(( 4. I KO MAN TAGAD DARĪT???
4. tātad a) likt uz visu mīksto :) b) sākt nodarboties ar jogu (tas tāpat vien) c) aizbraukt uz nedēļu uz siltajām zemēm (formāli - sākot ar lietuvu) un redzēsi, ka pēc tam viss būs pavisam citādāk :)
a) - jau daru... nekas nemainās:( b) tas būtu labi, ja vien pārvarētu nejēdzīgo slinkumu; c) siltās zemes ar musulmaņiem un Lietuva ar putnu gripas iespējamo perēki - diezin ko ielīgsmojoši nešķiet...
tā jau ir tīrākā tielēšanās. marš uz kanāriju salām! :)
jā, piemirsu vēl vienu gaušanās cienīgu jomu - tātad - a kur, sakiet man, lai es to naudu ņemu??? Ja nestrādā - naudas nav nemaz, ja strādā, drusku nauda gan ir, bet tā jātērē, lai kaut kā sevi uzturētu darbspējīgā līmenī, ja strādā tik daudz, ka naudas jau gana, lai to godam iztērētu - nav vairs ne spēka ne gribēšanas... Nu, saki vēl, ka tā nav kaut kāda naudas rūķu sazvērestība?!?!
ir jau ir sazvērestība, bet tu takš esi priekšniece, priekšniekiem ir vairāk naudas nekā nepriekšniekiem :) un principā varētu būt arī lielāks mīkstais ;)
1. kā nojaut, priekšniece esmu kantorī, kuram ar naudu nav tās ciešākās attiecības, līdz ar to - alga, protams, lielāka nekā nepriekšniekiem, pat salīdzinoši laba, bet Kanāriju salām tik un tā pa īsu; 2. virs manis gandrīz tik pat daudz priekšnieku, cik man padoto...; 3. mīkstais neglābj, turklāt manā situācijā atbildu ne tikai par savu padarīto vai nolažoto, bet arī vēl par vairāku cilvēku darītu, izdarītu, napadarīto... 4. ai, ko tur, dumja esmu! pataloģiski slinka! 5. pēc dažām dienām atkal soļošu uz darbu un dikti smaidīšu un cīnīšos, un māģināšu pati sev iestāstīt, ka viss OK
| From: | lux_y |
Date: | February 6th, 2006 - 10:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Dārgi + īslaicīgs efekts = depresija
ahdie, cik visi šodien kritiski un reālistiski..
| From: | ilka |
Date: | February 7th, 2006 - 09:17 am |
---|
| | | (Link) |
|
izlasi [vai pārlasi, ja esi jau reiz lasījusi] B.Hofa "Pūka Dao" - man ir neparasti miermīlīgas izmaiņas garastāvoklī un strādāt gribas ļoti, ļoti daudz :) |
|