To var pārvērst par aizraujošu sportu - pēdējā brīdī pasūtītājam apelsīnu vietā piegādājot naglas.

(Reply to this)

Vienmēr.
Man vispār ir tāda sajūtu, ka es nespēju būt noteicēja pār savu likteni.
Vienmēr.
Un pat ar tik banāliem sižetiem, ka iesēšanās vilcienā, kas uz pretējo pusi iet, lai tur satiktu, kādu, kas riktīgu pēdu iemin sirdī..:)

(Reply to this)

Ak, man parasti tā notiek ar darbu un dzīves vietu - ar sajūtu, ka kāds rūpējas :)
Laikam tagad trīs reizes jāspļauj pār plecu ;) </i>

(Reply to this) (Thread)

jā, tikai - pār kuru? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var pār abiem :)))

(Reply to this) (Parent)

es SKAIDRI zinu, ka ne es nosaku savu likteni. un nejaušības nāk pretī ik uz soļa un satricina mani nepārtraukti. tikai mani tas vairs neuztrauc. es nekad neesmu bijusi sava likteņa saimniece un pat īpaši neesmu centusies tāda būt. es ļaujos. ir interesanti.

(Reply to this) (Thread)

mani biedē tie, kas teicas zinām....nekad neesmu sapratusi tos, kas apmeklē pareģus un zīlnieces...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

saprast vai nesaprast. visādiem cilvēkiem jādzīvo šajā pasaulē, kā teica viens paziņa - sistēmai jābūt pilnai. katram savs. tāpat par visu būs jāmaksā katram pašam. :-)))) kaut kad.

(Reply to this) (Parent)

Arī bez pareģiem un zīlniecēm var būt nez' no kurienes radusies pārliecība, ka būs tieši tā. Kas interesantākais, notiek ar' :)
To laikam sauc par pašiedvesmu un pozitīvo domāšanu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, ja tā pārliecība ir pozitīva..būs man arī jāpiestrādā :)

(Reply to this) (Parent)