patīk, ka pamostos un man stāsta kā esmu murgojusi. a tagad pielecu sēdus, piekliedzu pilnu istabu, pašai pamostoties no savas balss un nekādas uzmanības, nekādas aukstu sviedru slaucīšanas no pieres, nekādas ieslēgtas gaismas. atceros pat dzejolīti piemeklēja, kuru  lasot likās, jāa, par maniem gulēšanas ieradumiem :

riekstkodis aizbiedē miegu
ezītis gultā sēdus
nāc parunājies ar mani
es tikko redzēju ķēmus
/rupenheite/

atceros vēl kā, ja bail, tad tikai nedrīkst nevienu saukt no blakus istabas. jo ja sauc, bet nedzird un nenāk, tad paliek bail x2 un tad sākas paniciņš.