| Viļums un Alpi. 2011. Ceturtā sērija. |
[23. Jan 2012|20:41] |
Seriāls turpinās. Īss iepriekšējo sēriju pārstāsts: Bet mēs jau nebūtu mēs, ja nemēģinātu redzēt vēl ko īpašāku :)
Mūsu nākošais mērķis - Itālija, precīzāk, Dienvidtirole, vēl precīzāk, kalnu pāreja Timmelsjoch. 2491 metrs. Agri no rīta devāmies ceļā, neņemot vietējo iedzīvotāju skeptisko viedokli par mūsu nodomu. Šo skepsi izsauca zemu peldoši mākoņi, kas pamazām saradās arvien vairāk. Ņēmām vērā viņu ieteikumu, piestājām Zoldenā, lai vebkamerās apskatītos, kāds laiks uz pārejas. Kameras bija sabojājušās, vismaz mums tā likās. Ai kā mēs kļūdījāmies.
Ceļš uz pāreju ir normāls kalnu ceļš, ne pārāk stāvs, ne arī līkumots. Vismaz Austrijas pusē.
Tur augšā, aiz tās viesnīcas, kur sākas migla, atrodas naudas iekasēšanas punkts. Aha, šitā pāreja maksā 14 eiro no mašīnas. Pie tam naudu kasē tikai austrieši un no visām mašīnām, gan tām, kas brauc kalnā, gan tām, kas uz leju.
Te mēs esam jau Itālijas pusē. Pa starpu bija kalnu serpantīns precīzi divu auto platumā, arī līkumos, un miglā, kurā, lai atrastu savu auto stāvvietā uz kalnu pārejas, bija jāpieiet tam pāris metru attālumā. Tagad mazliet žēl, ka to miglu nenobildēju. Katrā ziņā, mums bija pilnīgi skaidrs, ka vienmērīgi pelēkie vebkameru ekrāni nebūt neliecināja par to, ka tās būtu bojātas.
Tālāk jau ceļš ved zemāk par miglas robežu.
Nē, nē, tur tas ceļš kalna nogāzē nav īstais, tas tur uz māju pašā lejā ved.
Dienvidtirolē, lai arī Itālijā, tomēr sajūta, ka esi Austrijā. Nav brīnums, jo Itālija to ieguva tikai pēc Pirmā pasaules kara. Šeit vairums cilvēku runā vāciski, vairums pilsētu līdzinās Austrijas pusē esošajām.
Jautāsiet, kur tad kalni? Ir, ir, kur tad nu bez tiem, esam tak Alpos.
Dolomīti. Kalni, kas man sapņos rādījušies gadiem. Un tagad mēs braucam tajos iekšā. Reizēm likās, ka tas nenotiek īstenībā.
Turpmāk vēl... |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}