Jā, gribu. Ar kaadu kopaa taisiit vienu skaistu, gludu, apaļu, gaisā pakārtu, pulsējošu, dzīvu. Tādu, kas var eksistēt tikai to īso brīdi, kuru mēs varam buūt koncentreējušies līdz pēdējam, un tikai starp mums. Un ne jau par dzīvi, ne par kaut kādiem sīkumiem, lietām. Ne jau atkal parvisu to, neieredzu, līdz asarām neieredzu visu to kakaino padarīšanu tb dzīvošanu, visas tās draugu būšanas utml.
Jā, un gribu lai pēc tam vēl ilgi, ilgi nevaru aizmigt saspridzinājumā, ekstāzē, drebuļos.
Un gribu lai tikai tas manī kaut ko atstāj. Dzīvu, pulsējošu.