Dārzu sevī, pasauli apkārt

« previous entry | next entry »
May. 3rd, 2010 | 11:50 pm

Šonakt skan šī melodija gan iekšā gan ārā.

Tikko ieliku Jūras Vārnas blogā mājās pagatavojama lavaša recepti. Vispār - tur daudz jaukas lietas rakstu. Es ar sevi un Kaukāzu lepnojos.

Izlasīju "Matrica bezumja" to daļu, ko sarakstījis Jungs. Fuko vēl ne. Tulkojums briesmīgs.
Un... Tas Jungs tak baisākais ezotēriķis tomēr.
Kārtējo reizi nolēmu, ka jēķerās pie savas mitoloģijas izstrādāšanas, tik mani tie gnostiķu jautājumi nomoka (negribu atteikties no 1 = labā pirmsākuma idejas, ļaunuma problēma), plus vēl neliek mieru apziņa, ka jālieto nezināmie. Ja jālieto nezināmie, tad kā vispār var pastāvēt par savu leģendu? Nu labi jau labi- var jau būt, ka esmu Aristoteļa loģikas upuris, vai kas tur...
Vienvārdsakot- miegs nāk. Un Jungam taisnība, kad viņš saka, lai sevi tik briesmīgi neapzogam, atsakoties no mītiem, bet racionālisms- lucifers tāds!- neliek mieru.

Mazāk domāt vajag, bet grūti.

Mēs ar Kasparu kaut ko blēņojāmies viendien, un es, viņa darbības komentējot, pajokoju:
"Es nedomāju, tātad es esmu".
Kaspars tā kā apstājās, padomāja un teica "Ei! Šitas ir baigi gudri. Kurš to teica?"

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {2}

(no subject)

from: [info]irrapirra
date: May. 4th, 2010 - 01:39 pm
Link

lietus tik lija un lija tik ļoti ka sivvēnam nācās sākt smelt ... ojsan- hopsan... tas tik būs... nu vēl kamēr šito pārdzīvos... līst un līst

Reply


*

(no subject)

from: [info]inese_tk
date: May. 4th, 2010 - 08:57 pm
Link

es ari vienreiz, kaukad sen apakaļ, izdomāju šito 'nedomāju, tātad esmu' tik nevis no jokošanās, bet no kaukāda baigā drūmuma :)

Reply