šitās garastāvokļa maiņas man sāk pašai trakoti apnikt. būtu tām vismaz kaut kāds izskaidrojošs iemesls - nu tur, pusaudžu hormoni trako vai arī būtu es gaidībās (tfu, tfu, tfu), vismaz vieglāk būtu - sak, zinot, kas ir tavs ienaidnieks, pret to vismaz var cīnīties. a tagad ziniet, garastāvoklis tāds, ka gribētos saplēst visus mājās esošos traukus un tad izdīrāt visus spilvenus, bet iemesls tam neredzams kā Lohnesa ezera briesmonis.
iespējams tas no pārāk rimtā un sajūtu ziņā rāmā dzīvesveida. varbūt man vajag drāmu, ha.