Shelly -

08:47 pm

Vecās atmiņas šodien izskrēja cauri galvai kā ātrvilcieni, piedodiet par nodrāzto teicienu. Laikam cilvēki, kas kļuvuši nozīmīgi manā dzīvē 16 gadu vecumā, vienmēr liks man justies kā 16 gadus vecai (un slēpties aiz grāmatskapja. Vai krist ap kaklu), tie, kas satikti 20 un cik tur gados, vienmēr liks man justies kā 20 un cik tur (un dusmīgi lamāties, metāt rokas un spļaut uguni, un ilgoties pēc kinžala vai rakstīt mīlestības pilnus e-pastus un iet kopā izklaidēties), un tie, kas satikti šodien, vienmēr... Es pat nezinu šodien. To es uzzināšu pēc desmit gadiem, man šķiet.
Attiecību stāsti laikam nekad nebeidzas. Tie vienmēr turpinās no punkta, kurā sastinguši ledū.