Laikam tikko piedzīvoju šodien otru grūtāko brīdi dzīvē...meitas saruna ar tēti , un sarunas beigās meitiņa saka tētim "Pasveicini mammīti" un otrā klausules galā klusums, tad telefons rokās man, dzirdu tēta asaras un vārdi "es nevaru pasveicināt mammīti , nevaru.... "
Asaras birst un bērns skatās uz mani ar skumjām actiņām, jo jūt, ka mammīti nestiks mammīti nekad ;(
Un nebeidzmaie jautājumu, kā viņa jūtas, kur viņa ir? Viņa taču guļ istabā uz sava dīvāna.... un klusums no manas puses, sirds vienkārši sabruka tajā mirklī...
Es laikam nekad nesapratīšu , Dievs, kāpēc paņēmi pie sevis manu māsu, kāpēc liec tik milzīgus pārbaudījumus...
;(
Current Music: |
nesadzirdama |