Šodien atklāju, ka man ir vēl viena fobija.
Biju pie kosmetoloģes uz sejas tīrīšanu. Viss labi, viss, burvīgi, guļu uz kušetes, mani ņurca un bužina. Bet kad mana kosmetoloģe - blonds, čirkains, mīlīgs enģelis - sāka pūst man sejā skābekli, man gandrīz sākās histērija. Pietika skābekļa pumpim tuvoties manam degunam, kad es jau pilnā nopietnībā apcerēju iespēju lekt augšā un, vienā dvielī tīta, skriet prom pa Brīvības ielu, ko kājas nes.
Pēc tam, kad tīrā gaisa spīdzināšana bija beigusies un es - mazliet nomierinājusies, kosmetoloģe sāka ieziet man ģīmi ar treknu maskas kārtu, savukārt es apcerēju iepriekšējās dzīves. Jo, raugi, nesen kādā sieviešu žurnālī biju lasījusi, ka iracionālas bailes rodoties no negatīvas pieredzes iepriekšējā dzīvē. Tiesa, kādu briesmīgu lomu manā iepriekšējā dzīvē ir spēlējis skābekļa pumpis, es tā arī nespēju iedomāties.