Kemune

(Indreks) Parks nedod atbildi jautājumam, kas varētu būt pieminētās nesaskaņas vēsturiskie iemesli (zinātne viņu neinteresē), taču viņš mēģina mūs pārliecināt par to, ka cilvēka ķermenī guļ drakons, kas jāuzmodina no jauna, lai atgūtu zaudēto laiku, kurš ir izšķiests fonētiskas valodas radīšanā. Daudzās ciltīs dzimtas atmiņas nesa deja, to pastāvīga atkārtošana nodeva tālāk dzimtas mītu. Tomēr šāda darbība nevarēja kļūt vispārizplatīta, nedz arī kļūt par ikdienas saziņas sastāvdaļu. Arī mūsdienās cilvēku rīcībā ir milzīgs ķermeņa simbolu sistēmas leksikons, taču dejā, skatuves mākslā un visdažādākajās citās fiziskās zīmju sistēmās trūkst primāras visiem saprotamas valodas. Mums ir jāizgudro ķermeņa alfabēts, saka Parks.
[..] Parks vēlas likt cilvēkiem dejot, sapņojot par to, ka patvaļīgas dzīves situācijas varētu tikt izdaiļotas ar spontāniem dejas simboliem. Runājot par saziņu, stāvēšana vai sēdēšana ir nedabīgas darbības. Dzīvnieki dara to tikai tad, kad tie ir vieni, slimi vai pilnīgi vienaldzīgi pret savu partneri. Citādi tie atrodas pastāvīgā kustībā. Tāpat kā Chang Sang-feng pirms simtiem gadu radīja taiji, sekojot cīņai putna un čūskas starpā, Indeks Parks dzejas un dejas robežzemēs mēģina uzmodināt iemigušus dievus, lai atgrieztu tos atpakaļ cilvēku pasaulē.