27 Decembris 2011 @ 20:08
Daba čakarē  
Vecā liepa neizturēja. Šķūnītis lupatās un arī mašīna apskādēta. Tādos brīžos es vienmēr cenšos meklēt sakarību. Kur te ir tas likteņa pirksts. Par ko tas. Kāpēc? Protams ir noticis mazākais ļaunums un tā vietā, lai ietu nodzert smadzenes, normālam cilvēkam, kam vērtību sistēma ir pareizajā vietā, vajadzētu atviegloti uzelpot. Bet .. a to tagad vainīgo meklē.
Tajā brīdī kāds varēja atrasties tajā mašīnā..Tā visa kavēšanās, braukt? nebraukt? šodien? rīt? Tas nebija bez iemesla. Tēvs jau spēra kāju ārā pa durvīm, lai padzītu to patālāk.
Protams no visa varēja izvairīties, bet sasodīts! Kāds varbūt palika bez jumta, kāds varbūt toč zaudēja dzīvību, a te? Te cilvēki piš sev prātu par nolauztu spoguli un izsistu logu. Godīgi? Man ir skumji. Skumji par to, ka vērtību sistēma ir sagājusi uz īso. Ir škrobe, nenoliedzami, bet velns ar ārā, tas ir tas pats, kas iekļūt avārijā ar draugiem un pirmais ko pateikt ir ''psc, mašīna lupatās''.
Amazing gan kāds miers ārā pēc tam iestājās. Skaists vakars. Daba savu padarījusi tā teikt.

Brauciens mājup bij ko vērts. Sūda plēve jau pie 50km/h atteicās. Sapaunojāmies un tā arī dudinājām pie atvērta loga, kamēr dažu labu sildīja spirķiks. Spogulis, kas vēl karājas tak ar jātur.
Es - šoferis - autopilotā.
 
 
( Post a new comment )
302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb[info]mindbound on 27. Decembris 2011 - 22:20
Iepriekš noteikta, patvaļīga likteņa un transcendentāla "iemesla" nav, ir tikai tīra nejaušība plus tīra kauzalitāte, cēloņu-seku sakarība.
(Atbildēt) (Link)