pareizs nepareizs |
[25. Aug 2011|06:47] |
"Ko lai es saku?" tā sākas cita daļa ierakstu. tie, kuri nesākas ar `vēl daži vārdi par to`. Ir jau ir nogurdinoši rakstīt diendienā ar pienākuma apziņu. Bet tas tikai šai augustā. Tālāk kā sanāks.
Vakar. Tā jau ir vakardiena, iedomājies! Un laiks ir sacirsts, saskaldīts pagalēs. Pagali sauc diena. Un met tās ugunī, vienu pēc otras.
vai cik dzejiski :)
Šaušanas eksāmens. Ar visādiem gadījumiem. Bet kas pamatā visam? Lai neteiktu rupjāk - nemākulība. Pamatā no kandidātiem. Bet pa kādai kļūda arī pa kādam no mums. Bet kļūdas ir labojamas. (vienā no līmeņiem)
Viss beidzās laicīgi, cilvēki nebija pārmēru daudz. No rīta noņēma man asinsanalīzes no pirksta ar motorizēto skrūvjgriezni un sterilu skrūvi. Ieurba manī, tā teikt.
Ziņās par mežu. Tiem, kam nav darbs, ir ogas un sēnes. Man ir un daudz, nevaru teikt, ka esmu pārlaimīgs, bet mežā netieku un tad jau laikam negribu.
[ko es tik agri piesvempos? nogurums tak jūtams]
17:40 zvana Matīss. Un es metu krūmos nogurumu, nav laika. Noguris būšu rīt. Kā sola, līšot. Stc tagad jau sola vairs vien pēcpusdienā lietu, no rīta skaidru sauli. [tātad vēl uz kortiem no rīta jāaizbrauc] Jautā par Gitu, apgaismoju, ka Gaiziņa pakājē. Piedāvā peldi, piekrītu. 18:20 no jūras man pretī uz Jūrmalas ielu nāk sarkans SM uzvarētāja krekliņš. Stc, man pasmaidīt liek, kad M. veras pulkstenī. M. ir M. Tāpēc vērtēju pie sevis, kad viņu kustināt/steidzināt (tad kad ātrāk un ilgāk gribu ūdenī), kad, piem., pašam mesties peldus i viss (lai runu plūdi turpina plūst, man ūdens plūdi), kad ļaut, lai pats izvēlas, grib paspēt (ak es egoĪsc, jo nu jau nopeldējies) vai ne. Stc jā, M. joprojām patīk meitenes, magnētiskie skati to virzienā to saka. Esam atpakaļ pie auto ar apbrīnojamu precizitāti, 19:03. Bet tā jahta taču tur vēl stāv! Pasta iela ir raļļojama. Tikai visur tās meitenes, dūdas un beibes, pat uz pasta ielas. Turp ejot iesmēju par stalažu cēlējiem (laikam jau viņiem dzirdot) "Grozi vēl!" Atpakaļejot viens tāds šķībi skatījās. Mazliet gāzes pedālis, cik nu viš man ir un pa riņķi, pa Rīgas ielu prom. Atminējos Indras vešanu uz vilcienu, ak. Galā laicīgi, vien pamanu vēl kāru M. skatienu puspavērtā maisiņa virzienā. Tur pīrādziņi un kliņģeris. Dalos. Cauri strūklakai baram nepilngadīgu skuķu gar degunu. Atceramies strūklakas citās pilsētās, es Cēsīs, M. ... kur nu tas bija Prāgā, Viļņā vai vēl kkur. Attā, tagad Lelde.
Kortos paspēju tik vien kā pārģērbties. Satrauktā Lelde jau zvana, atrodu Pasta māju un uz māju. Lelde vēl tikko bijušās sajūtās stāsta par to kas nupat bijis, nepasakot neko konkrēti. Naurim arī būšot jāskrien. Nesaku ne 5, ka viņš labprāt skrietu, tikai ne jau tad, kad mēs skrējām 2h. Sinhronitātes turpinās, atskrējām 23jos, citiem vārdiem 11:11. Gulēt gāju 23 citiem vārdiem 2+3 5:55. Neviens, NEVIENS, netiek uz tenisu. Šorīt jābumbo vienam būs. Žēli. Salejam ūdentiņu, uz Leldes rokām, pudelītē. "Tu visu mūsu sarunu viņam atstāstīji?" Tā ir ar tām lietām, tās ir "mūsu". Un es joprojām nezinu, kas ir draudzība. Vai tā nav izdomāta lieta.
Vai ezis pieķeras tikai pie otra eža, vai arī pie ābola? (man acu priekšā ezis ar ābolu)
Ir, jau ir grūti man skriet ar Leldi, jo lēni. Bet patīkami. Runā par dažādām tēmām. Shēma gandrīz visur viena. Runā ar ievadteikumiem, tad gaida, vai uzdošu papildus jautājumus, ļoti bieži neuzdevu, tad turpina.
Maz manī psihiskās enerģijas. Laikam jau tēmas, kuras netika cilātas, nav man aktuālas, vai kā. Ha, smieklīgākais no visiem, piemin teikumu, par kuru runājuši saiešanā, bet nepasaka, kas tas par teikumu.
Mēs smejamies par lietām, kuras gandrīz saprotam.
Niķis tāds pat kā Mošķim, pēdējos dažsimts metrus skriet ātrāk, mazliet atļauju, bet tad atrunāju. Un beigas ejam kājām. Un beigās ceļa zīme "dodiet ceļu" tiek izmantota lai vicinātu kājas un staipītos. Un beigās ierasti neveikls "čau".
7:41 jau vairs arī vakarā nesola lietu. Vispār tuvākajās dienās vairs nesola Liepājā lietu. |
|
|