|
25. Aug 2011|14:20 |
Viena no "oficiālajām" atbildēm varētu būt tāda, ka draugs ir cilvēks, kurš ir blakus gan laimē gan nelaimē. Tas, uz kuru var vienmēr paļauties utt utt utt. [Paļauties var arī uz labu darba kolēģi. heh.]
Bet ja padomā ar evil mind, tad var izdomāt tādu teoriju, ka "draudzība" ir nekas vairāk kā aprēķins. Proti, kad Tev ir slikti, es Tevi uzklausīšu un papliķēšu uz pleca, jo zinu, ka kādu dienu arī man būs slikti un gribēšu, lai kāds [Tu] izdara to pašu man. Man nav ko darīt, so es piezvanu savam draugam un pasaucu ārā uz aliņu. Etc. Nu tur varētu uzskaitīt un uzskaitīt piemērus, bet vai to vajag. |
|