Nedēļas nogales atskaitīte |
[8. Okt 2007|18:45] |
Tātad nedēļas nogale iesākās ar piektdienu, kas man: 1) likās brīvdiena, jo likās gaužām ne laikā modinātāja zvans 6:00 un pavisam noteikti es sapratu teicienu "rīts gudrāks par vakaru", jo vakarā tika pieņemts lēmums neņemt preci, ko vajadzēja 9:00 piegādāt blakus kvartālā, uz mājām, bet braukt no rīta tai pakaļ. No rīta tas likās gaužām nesaprātīgs lēmums; 2) likās kā pirmdiena, jo pirmo dienu biju darbā - nu savā ofisā. Tad es devos uz Karmenas pirmizrādi. Par to atsevišķs ieraksts. Sestdien es biju aizmirsusi kādu tikšanos. Satikos, parunājos. Piedāvāju savus pakalpojumus. Sirsnīgi parunājos ar bijušo kolēģi no Kuldīgas. Nu tik sirsnīgi, ka vēl visu dienu silti ap sirdi. Tad es paslinkoju un pagulēju. Tad pie manis atbrauca ciemos, lai kopīgi dotos citos ciemos - bērniņa raudzībās. Tas bija dikti jauki - kā izrādījās - esmu bijusi bērniņa krustmātes kandidāte. Daudz ēdām un dzērām (kefīru) un tad jau bija bērniņa vannošanas laiks. Pēcāk ar māsu devāmies uz rasbainieks Āgenskalns Open novusa čempionātu, kur tika satiktas daudzas vairāk vai mazāk iepriekš redzētas cibiņu sejas un dažas pavisam neredzētas sejas. Pasākums bija pa pirmo - vismaz man izdevās īstenot jau kādas 3 nedēļas atlikto plānu - piedzerties kārtīgi. Un kas ne mazāk svarīgi - arī novusu paspēlēt. Ap 6:00 svētdienas rītā es biju savā gultā. Un ap 11:00 man bija liela apņemšanās celties, jo dikti gribējās aiziet uz baznīcu (jā, arī grēkus nožēlot). Bet pēc duča soļu pa dzīvokli sapratu, ka būs grūti. Jo pasaule ap mani griežas, ja ne burtiski, tad galvā noteikti. Tā nu lielākais varoņdarbs bija aiziešana līdz aptiekai pēc attiecīgiem uztura bagātinātājiem, no kuriem viens vēl joprojām stāv ledusskapī, jo tomēr bija pārāk pretīgs. Un noskatījos pareizticīgo dievkalpojumu TV. Tomēr pusdienas laikā jau biju gājēja ar draugiem uz Čilija Pizza, lai tur iztukšotu 2 kefīra glāzes, apēstu 1/4 no ģimenes picas, plus vēl deserta vietā apēst 2 porcijas ar čipšu uzkodām. Pēc atgriešanās mājās bija laba apņemšanās izcept bumbieru pīrāgu, kas arī tika izdarīts. Cepšanas laikā skatījos Vakara interviju ar Uldi Tīronu par "Maskava - Gailīši" un aizmigu. Labi, ka taimeris mani atgrieza realitātē. Uzēdu gardo pīrāgu, noskatījos kaut kādas ziņas, secināju, ka tā Latvija, par kuru stāsta ziņās, laikam ir mana valsts, lai gan dziļa pārliecība par to neradās. Un jau 21:30 centos aizmigt, lai šorīt spētu 5:00 piecelties. Vispār jau spēju, bet tik un tā nogulēju līdz 8:30 ar starplaikiem - no 6:20 līdz 6:40 biju dušā, no 7:00 līdz 7:03 klausījos SWH ziņas. Laimīgā kārtā darbs šodien sākās 9:00 centrā. |
|
|