|
Oktobris 15., 2011
00:10 Man vienmēr lielu iespaidu atstāj tie sapņi, kuros es tipa "nomirstu". Tāds baigi jocīgais moments, ka zinu, ka man trāpīts mugurā ar kaut kādu citplanētiešu ķīmijstaru un es jūtu, ka pazūd mans ķermenis, pa šūnai izirstot, un beigās manis nav, bet es kaut kā visu joprojām redzu un dzirdu. Sapnī no visiem atvados, sak, uz redzēšanos, ail bī bek, un pēc brīža es atkal esmu savā, tikai jaunā, ķermenī, un brīnos, ka esmu reinkarnējusies tik fiksi, un tikusi pie tiem pašiem cilvēkiem tajā pašā situācijā, kur biju. Sapņus stāstīt ir tizli, bet nu man ir jāpiefiksē, jo šitādi atgadās ik pa laikam un iekšēji atstāj iespaidu un pārdomas uz vairākām dienām.
|
Comments:
izklausās baigi sirreāli... :) |
|
|
Sviesta Ciba |