Tādas mēs, meitenes, esam. Nenovērtējam to, kas mums ir. To, kas būtu uz visu mūsu dēļ. Kam ne nauda, ne kas nav šķērslis. Kas vienkārši grib būt ar mums. Kas domā par mums, kad esam prom. Kas nespēj ne par ko domāt, kad esam tuvumā. Kas jūk mūsu dēļ prātā. Kas ir gatavi skūpstīt ne tikai mūs pašas, bet arī zemi, pa kuru esam gājuši. Kas nekļūdīgi atpazīst mūsu smaržu ļaužu pārpildītā bezgaisa telpā. Kas gatavi stundām ilgi vērot tevi uzmērīšanas kabīnītē. Kas spēj stundām ilgi teikt, ka tieši šis jaunais topiņš tavu skaistumu izceļ vairāk par iepriekšējo. Kas... Kas mūs mīl. Un kas spēj mūs pieņemt tādas, kādas esam. Tādus mēs nenovērtējam. Un dzenamies pēc kā cita. Pēc kāda, ar kuru kopā būtu dzīve čili pārstrādes rūpnīcā. Ar kuru nekad nav redzēts atslēgvārds "miers". Kas, iespējams, pat nav iedomājies, cik karātu vērts dimants tu esi.
Jā, mēs esam maitas. Tas mums plūst asinīs.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
