likvidet:


Jāpiemin, ka pirms tam biju mazliet iedzērusi vīnu un kad uzsāku ceļojumu vēl bija vājš, patīkams reibums.
Lai izslēgtu iespēju, ka mani kāds varētu traucēt, aizriteņoju pa lauku ceļu, un tad mežā iekšā, kur atradu, kā man tobrīd likās, ļoti piemērotu vietu - izžuvušas upes ieplaku, un krasti, kas paceļas abās pusēs, rada aizsargātības sajūtu. Vēlāk gan sapratu, ka vieta nav īstā, jo gabalu tālāk atradās lauku mājas, un acīmredzot galvā tas fakts turējās un traucēja ceļojumu, bet tobrīd galīgi vairs negribēju meklēt labāku vietu.
Apsēdos uz lakata, lai nesaltu dibins un atzīmēju laiku. 15.55. Nekādi atribūti man līdzi nebija, tāpēc vienkārši satinu cigaretē, un sakarā ar to, ka salvija vispār nebija šodienas plānos, tad ieliku mazliet, kādu desmitdaļu grama.
Jau pēc pirmajiem diviem dūmiem pārņēma spēcīgs, visam ķermenim cauri ejošs efekts, kā mani ar ķemmi ķemmētu uz aizmugurpusi prom mežā . Acis aizvērtas, sajūta patīkama, lai neteiktu vairāk, pamanīju, ka rokas pašas ceļas gaisā, gatavas iet. Vienā brīdī sāku bloķēt notikumu ar domu par to, ka te varētu būt vēl kāds bez manis(nu tās stulbās mājas, kas tālāk, katut kādas balsis iepriekšdzirdētas), tas protams sita ārā no patīkamās sajūtas. Izdzirdēju putnu, nezinu pateikt, kādu, bet balss bija wowwow!, nu forša. apkārt gan vēl visādi dziedāja, bet tie mani īpaši neinteresēja. klausījos putna dziedāšanā un tad es sapratu, ka tas putns saka, lai ejot viņam līdzi, manos pierakstos blociņā vēl rakstīts, ka tajā viņa vienā teikumā jau tāpat pašā sākumā bija dzirdama neiespējamība, tas jau izklausās stulbi, bet ko darīt. Lai nu kā, jutos connected ar putnu. (Vēljoprojām ik pa laikam sit ārā kāda cita cilvēka iespējamā klātbūtne). Centos koncentrēties un izkārpīties no fiziskā ķermeņa, lai paceļotu kopā ar putnu, kad pacentos neņemt vērā nemieru, kas tikai pieņēmās spēkā, apkārt pletās balta gaisma un vienīgais, ko dzirdēju bija p., kuram baigi gribēju doties līdzi, bet galu galā prāts bija pārāk nemierīgs un pamanījās izsist ārā, tā kā neizdevās. Tā es tur nomocījos ar to cenšanos, daudz dažādu sajūtu, un tad arī putnam apnika treļļot un viņš aizvērās. Atgriezos pavisam atpakaļ fiz.ķermenī, dibens salst, laiks 16.20.
Nogurums, kas mazliet bija pirms tā visa, pilnīgi pazudis, vīna reibums nekur vairs, mežs skaists un sulīgs, tikai žēl par ne līdz galam veikto ceļojumu un iespējām, ko esmu šoreiz aizlaidusi garām nemiera dēļ. Nosolos nākamreiz to darīt absolūti mierīgā, siltā vietā, pirms tam 100procentīgi sev apgalvojot ka šeit jūtos labi un nav neviena traucēkļa, jo salvijai manuprāt ir labas iespējas uz lieliem darbiem, ja viņai nododas.
Ceļojums īss, knapi pusstunda, pēc tam galva/domāšana viegli kontrolējama un, lai gan it kā mazliet citāda realitāte, liekas skaidra tik un tā.