i love you i love you i love you - [entries|archive|friends|userinfo]
az

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[21. Sep 2009|22:05]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry



I have never said how beautiful your eyes are when they are smiling.
I have never kissed an infant.
I have never reared a tree, not even a flower.
I have never been so happy I could die.

***

Varbūt tevi kaut mazliet atvieglos mans sakāmais. Kad es biju aizgājusi pie viņa vakar, man tiešām likās ka viņš skatās un lūdz: ”Beidziet vienreiz man melot, es taču labi zinu, ka jūs ziniet, ka man jāmirst. Kāpēc mums nebūt godīgiem?” Bet vispār viņš bija pavisam mierīgs un kluss, un nekustīgs. Viņa galva pakustējās tikai vienreiz – es gāju prom un teicu, ka tu liki pateikt, ka mīli viņu. Tad viņš mazliet pasmaidīja, savelkot lūpas. Es teicu, ka rakstīšu tev vēstuli, un ko man tev pateikt. Viņš pamāja ar galvu! Tas droši vien nebija nemaz tik viegli. Viņš pateica: ”Es tože”. Nedomā, ka es tev cenšos nodarīt pāri, es arī negribu tevi saraudināt, bet man noteikti likās, ka viņam gribētos, lai tu zini. Tie bija pēdējie vārdi, kurus es no viņa mutes dzirdēju. Es ticu, ka neviens negrib nomirt, kad ir iemesls dzīvot, bet viņam laikam vienkārši nebija izvēles, cerams, ka viņš ir nokārtojis parādus ar pasauli.

***

Varbūt cilvēkam ir jādzīvo ļoti ilgi, lai viņš kļūtu pati pilnība, un tādā gadījumā es esmu par novecošanu.

***

Un pret vienaldzību nav ieroču. Tuksnesi nevar nodedzināt, tur viss tik un tā ir aizgājis bojā.

***

Lai nu kā, man tev ir jāatvainojas arī par to, ka nerakstīju pagājšreiz. Man arī nebija nekas sakāms, jo dzīve kustās pa spirāli. tu vari atvērt kādu veco vēstuli un izlasīt visu, kas notiek pašlaik.

***

Mazais princis noteikti jutās ļoti nelaimīgs, kad pieradināja lapsu – viņš vairs nesajūsminājās par spalvu, ko rudeņos viņa nomet, un nepriecājās par allaž netīrajām ķepām uz sava baltā zīda uzvalka. Tas tikai Antuāna variantā tā skaisti noslēdzās.

***

Jaunajā gadā atkārtoju tevis reiz teiktos vārdus – pīpēšana arī ir rakstura īpašība, turklāt slikta.

***

Vai pārmaiņas pēc tu negribētu apciemot gada nogalē mani? Gotiņa nav vairs slaucama, cūku nokausim, suņus pakārsim, kaķi izdzīvos – un tu atpūtīsies. Ko teiksi?

***

Pašlaik mani moka nežēlīgas žagas, esmu ievilkusi elpu un lēnām slāpstu nost, ja tu tā arī nesaņemsi šo vēstuli, nebrīnies.
Linkjā/nē

Comments:
[User Picture]
From:[info]inese_tk
Date:21. Septembris 2009 - 22:50

JĀ JĀ JĀ JĀ JĀ

(Link)
Un pret vienaldzību nav ieroču. Tuksnesi nevar nodedzināt, tur viss tik un tā ir aizgājis bojā.