Fuck this
Posted on 2025.10.16 at 22:18Pašsajūta:
drained
Lieku gulēt puikas. Viss šķiet mierīgi, līdz mazākais sāk traci. Tad, protams, ierodas “lielais glābējs” — tēvs.
Un man atkal rodas jautājums: kāpēc man neļauj pašai tikt galā? Kāpēc viņš vienmēr ielaužas pa vidu, it kā es būtu bezspēcīga?
Apraudājos. Izdzēru L — vismaz cerībā, ka tas palīdzēs man arī aizmigt.
Naktī, kad mazais raud, vīrs uzreiz pārņem vadību. It kā es nevarētu, it kā man trūktu spēju vai zināšanu. Vienmēr tas pats — “tu nemāki”, “tu dari nepareizi”.
Un tad es sāku domāt — vai viņš patiešām grib, lai bērni ir atkarīgi no viņa? Vai varbūt viņš pats ir atkarīgs no tā, lai viņš būtu neaizstājams?
Dažreiz man pat šķiet, ka būtu vieglāk, ja mēs izšķirtos. Tad katram būtu sava māja, savi noteikumi, sava kārtība. Vismaz vienā vietā es varētu justies kā pieauguša cilvēka, nevis kā neveiksmīga mamma viņa ēnā.
Vienkārši — fuck this life.
UPD: ir 22:58 un mazais puika rauda. Es jau neko. Bet laikam šis ir tas piemērs kā sanāk labāk.
Un man atkal rodas jautājums: kāpēc man neļauj pašai tikt galā? Kāpēc viņš vienmēr ielaužas pa vidu, it kā es būtu bezspēcīga?
Apraudājos. Izdzēru L — vismaz cerībā, ka tas palīdzēs man arī aizmigt.
Naktī, kad mazais raud, vīrs uzreiz pārņem vadību. It kā es nevarētu, it kā man trūktu spēju vai zināšanu. Vienmēr tas pats — “tu nemāki”, “tu dari nepareizi”.
Un tad es sāku domāt — vai viņš patiešām grib, lai bērni ir atkarīgi no viņa? Vai varbūt viņš pats ir atkarīgs no tā, lai viņš būtu neaizstājams?
Dažreiz man pat šķiet, ka būtu vieglāk, ja mēs izšķirtos. Tad katram būtu sava māja, savi noteikumi, sava kārtība. Vismaz vienā vietā es varētu justies kā pieauguša cilvēka, nevis kā neveiksmīga mamma viņa ēnā.
Vienkārši — fuck this life.
UPD: ir 22:58 un mazais puika rauda. Es jau neko. Bet laikam šis ir tas piemērs kā sanāk labāk.