Dzimšansdiena bija tikai iesākums. vakar bija nobeigums. Esmu saķērusi iesnas, nepārtraukti mazgājot glāzes un šķīvjus, uzslaukot dubļus koridorā.
Visforšākā dāvana - zivtiņa!
Pirmajās lieldienās nu jau tradicionālais Lieldienu pārgājiens. Jauniešu jau 11:00 aizgāja, bet es ar Lauriņu pievienojos galamērķī vēlāk un kopīgi nācām mājās. Pārgājiesn svētīts ar cīruļputeni. Uzsākās pie labiem laikapstākļiem, beidzās īstākajā cīruļputenī.
Tad visi pa mājām saģērbt sausas apenes un zeķes un atpakaļ pie mums. Aiz mājas esošais "klubiņš" tika pārvērsts visīstaķajā klubiņā - ar tumbām, gaismām, portatīvo un pulti. 5:00 no rīta, ceļoties Laurai pēc ūdens, no turienes vēl nača elektroniskas skaņas. Šitādiem pasākumiem vajag siltu laiku. Citādāk 20 cilvēki istabā un virtuvē ir daudz par daudz. Kāds naktī bija pacenties patukšot man leduskapi, bet šitādā haosā to izkontrolēt nevar.

Un mašīna nepielec. Stāv Talsu centrā. Gaismas deg, bet pielaist nevar. Tāds klik, griežot aizdedzes atslēgu, un viss. Divas dienas iepriekš sāka čakarēties un sestdien atteicās braukt pavisam.

Līva atbrauca, tā teikt, atslēgties no visiem, bet rezultātā arī Talsos nu būs patstāvīgie pielūdzēji (piedod, bet man tas nezkāpēc raisa smaidu. Līp tie vīrieši tev apkārt, nu!)

Laura stāvā sajūsmā par olu dauzīšanu. Jā, dauzīšanu, jo viņa to dara gana sirsnīgi :)
Ā, Lauruks tak mums uz podiņa tagad iet! Pati vēl neprasās, bet, kad uzliek, 100 punkti būs vai nu viens, vai otrs, vai abas lietas kopā :))