starp lietus lāsēm kailām, debesīs izkaisu šos vārdus, kas kā pavasara ziedi uzplaukst pirmos saules staros.
Tu nedzirdi ne zilbes, jo klusums Tu, kas pazudis ir ēnā.
Tu neredzi šo lietu, tik izkaltis Tavs smaids, kā oāze bez veldzējošām rokām.
vairs tuksnesis tik ir Tavs stāsts. |
vakardien bija viena vaarda diena
shodien lietus no debesiim
riit ziema un viss savaa nodabaa griezhas
reizeem gribas kaut kur skriet vai kliegt
un februaarii es buushu kaut kur pusceljaa starp Londonu un Skotijas kalniem, saakushi mani apkaart meetaajas, un es nepretojos, es meetaajos liidzi
es es es
|
From: | friday |
Date: |
26. Februāris 2006 - 00:04 |
|
|
|
(Link) |
|
bet varbūt labi, varbūt man ari vajadzētu izust, kaut kur tālumā, lai atgieztos kā pavasara saules staram. vēl divas nedēļas tad tur kur saule ar sniegu rotaļājas.