Dzelošās sāpes kājā ik reizi, kad dušā apmazgāju savas miesas, man atgādina par manu nespēju pienācīgi dīlot ar dzīvi tā, kā ikvienam normālam cilvēkam piederētos, un tad man ir vēl sliktāk, jo kas es tāda esmu, lai ņaudētu brīdī, kad Ukrainā no krievu granātām mirst bērni, bet mana vienīgā problēma ir sūda depresija, vai tiešām es nevaru paņemt sevi aiz škvarņika un kā nogrēkojušos suni iegrūst ar purnu paša sūdos par mācību, nu kas ellē tas ir.

Pusaizmigusi braucu uz darbu [autobusā vienmēr ir vissaldākais miedziņš] pār pusremontēto Salu tiltu, kur Zaķusala un kas tik ne, and then it hit me - drīz būs jau septiņi gadi kopš tā visa, cik ātri ir pagājis laiks un kur es esmu nonākusi, kā es no akla un pīkstoša kaķīša esmu pārvērtusies necauršaujamā kiborgā un kā ir sarūsējušas manas neeļļotās hroma-vanādija locītavas.

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Es gribu rupju dzēruma seksu ar nepazīstamu sievieti