vispār jau jautājums ir cits: cik vērtīgi un vajadzīgi ir tie svešie skāvieni, glāsti un viss pārējais, ja tas ir reti, katru reizi ar kādu citu un ja viss, kas paliek pāri ir kaut kas, kas ir nekas.
jo cilvēkam vajag fiziski pieskarties, tā ir līdzīga nepieciešamība kā ēst vai gulēt. un enīveiz, pat ja ir tā, kā tu raksti, you've got nothin to lose, still.
karoč nepietiek dvēseles resursu smaidīt bez emocionālās iesaistes - te līdz alko un iedomu pasaule, tiesa, resursi samazinās, bet jātic taču brīnumiem