Bitīštante - laikā apmaldījusies - Neskaidra diagnoze [entries|archive|friends|userinfo]
Bitīštante - laikā apmaldījusies

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Neskaidra diagnoze [Feb. 2nd, 2004|04:38 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ne ta nu īsti morālās paģiras, ne - lomkas. Pie tam - neskaidras izcelsmes. Nācu no darbiņa un attapos, ka raudu. Pilsētas priekšrocība;) - nevienu pretim/garāmgājēju tas ne izbrīna, ne uztrauc. Laukos tādu greznību nevarētu atļauties. Tagad jāsavācas - tūlīt ieradīsies santehniķis spalvainais veļasmašīnu pievienot. Lai gan - varbūt tieši nav jāsavācas... Lai pažēlo;)

Kārtējais mīļais cilvēks kārtējo reizi nosauca mani par stipru. Es negribu būt stipra!!!! Es gribu atļauties raudāt, izraudāties tā, lai iznāk ārā visi tie s***, kas dvēselē sagulsnējušies. Esmu jau pieradusi tikt galā ar visu pati. Pieradusi būt atbildīgā persona par sevi, par mazumiņiem, par veļasmašīnām, logu rāmjiem, kamīniem, neesošiem mājdzīvniekiem, blablabla... Un ik pa laikam tomēr nolūztu.

Nežēlīgi gribu siltu elpu uz skausta. Absolūti bez pretenzijām uz ko vairāk. Tikai siltu elpu, bet no sirds...
LinkLeave a comment

Comments:
From:[info]asiize
Date:February 2nd, 2004 - 05:05 pm
(Link)
mm, tie ir iekritieni, melnumi, kas uznāk un pāriet tik bieži, tik reti, cik vientuļas mēs :(
[User Picture]
From:[info]maya
Date:February 2nd, 2004 - 05:14 pm
(Link)
es zinu, es to visu zinu...un Tu drīskti visu, ko vēlies un vienlaga tas stiprums nezudīs, pat raudot. Jo arī raudāt ir jābūt drosmei un spēkam.
[User Picture]
From:[info]teolits
Date:February 2nd, 2004 - 06:11 pm
(Link)
Asaras ir svētīgas. Tās attīra . Bet paļauties var tikai uz sevi.
[User Picture]
From:[info]kuminjsh
Date:February 3rd, 2004 - 01:03 pm
(Link)
Izlasiiju shito un sapratu, ka patiesiibaa tas ir arii par mani. Un ljoti saskumu.
Aciimredzot ziema ieiet finisha taisnee, un mees visi paliekam taadi juutiigi:)
[User Picture]
From:[info]amalija
Date:February 3rd, 2004 - 04:02 pm

Re:

(Link)
Neskumsti, mīļum:)
Varbūt tas ir vienkārši PMS;)
Lai gan šodien bija kārtējā jau diena, kad likās, ka gudrāk būtu bijis uz darbu nemaz neiet, jo ar savu klātbūtni tur diezi vai ko labu izdarīju;)

Un nepamet sajūta, ka uz manas sprandas sēž kaut kāds neidentificēts objekts, kas to lauž, spiež, bla bla bla. Un vēl vecais apburtais loks;) - slinkums kustēties, kaut zinu, ka kustības, aktīvas, mani varētu atgriezt dzīvē.

Un tomēr - ir jau februāris::))